Taisnais vīrs - kolektīvais normijs (aka vējš), protams, ir īstāks par visiem īstajiem.
Mirušais (autsaiders) ir tikpat īsts, taču priekš šiem normijiem viņš ir miris - tieši tāpat kā tie priekš viņa, tāpēc viņš no tiem norobežojas.
Tāpēc viņš ar normijiem (vēju) var runāt bezgalīgi, taču tie nedz dzird nedz vispār spējīgi dzirdēt.

Nezinu, vai šāda ir bijusi Sinfīlda doma, bet tā es to uztvēru...

Es to redzu tā, ka 'Late man' nav mirušais, bet autsaideris, hipijs. Iepretī straight man' (baltā apkaklītes, insaidera) tas ir ja ne gluži pretstats, tad ļoti atšķirīgais. Abi šie nosaukumi ir no Vjetnamas kara laika slenga.
Es to redzu tā, ka autsaideris labi stāsta savu tripu un to, kā no viņa izkliedēti plašā ārpuses skatījuma redzama insaidera pretrunīgā un aizspriedumainu ilūziju pilnā iekšpuse un ka ar vēju sarunāties nav iespējams.
Bet tas tik pat labi var būt arī par vienu duālas dabas cilvēku, kura tips ir albuma pirmās dziesmas nosaukumā.
Šī teksta rotaļīgais duālisms virsrakstā bija kā attāla līdzība manam formulējumam, kas ir par citu tēmu - cik īsti mēs esam brīžos, kad uzvedamies neīsti, samāksloti.