- 19.1.23 12:36
- Viena no traumām rodas, kad bērnībā ļoti centies palīdzēt, bet neveikli visu sabojā, un tad mamma pasaka, ka laikam viņu nemīli, jo necenties taču pietiekami labi. Sekas - prokrastinācija un trauksme pirms katra atbildīgāka darba.
- 6 aksiomasieteikt virzienu
- 20.1.23 01:05
-
šīs bioloģiski ieprogrammētās traumas :/
- ieteikt labāku virzienu
- 20.1.23 03:12
-
Vai šī tomēr nebūtu ierindojama pie sociālajām?
- ieteikt labāku virzienu
- 22.1.23 05:26
-
Es domāju tajā ziņā, ka tās ieprogrammējas ķermenī ne tikai prātā. Man skaidrība nav šajā jautājumā, tik pēdējā laikā par to domāju.
- ieteikt labāku virzienu
- 23.1.23 22:34
-
Aha,
tur plašajos vēdera dziļumos mīt
tās bailes, ka kaut kas var nesanākt rīt - ieteikt labāku virzienu
- 23.1.23 23:22
-
Kaut kā tā. Tīri fiziski jūti, kā vēderā kaut kas sāk ķņudēt, savelk, sažņaucas. Kamols sirdī, aizspiesta rīkle un tā tālāk. Pieprogrammējas kādām asociāciju grupām un tu atsakies skatīties tajā virzienā.
- ieteikt labāku virzienu
- 23.1.23 23:38
-
Var palīdzēt iztēloties, ka plāns A pilnībā izgāžas. Vai mans pamats no tā mainīsies? Vērtības? Nauda? Reputācija? Kāds būs šo zaudējumu mērogs? Vai radušās problēmas spēšu izlabot samērīgā veidā? Tad var pārdomāt plānu B (un varbūt arī C), pieņemot, piemēram, scenāriju, ka ja liekas, ka netikšu galā, varu piesaistīt papildspēkus. Izbraukt pa nullēm vai ar mazu plusiņu finansiāli, bet saglabāt godu. No šādām aktivitātēm kļūst mierīgi un nekas netraucē sākt darboties.
- ieteikt labāku virzienu