heh, dzīvību ir vērts drošināt tiem, kam ir atvases. atkarīgie, kas bez Tevis nevarēs.
bet, ja nopietni, Tavā ierakstā jūtama zināma daļa ironijas pret pakalpojumu sektora darba stilu. kaitinoši jau ir, bet ko gan cilvēce darītu ar precēm vien?

Nu nē, kādēļ gan. Man šķiet, ka būtu stilīgi ierakstīt testamentā, piemēram, ka no prēmijas katram draugam tiek novēlēts pa tūkstoš latiem

njā, tad sanāktu labs detektīvromāns. ar 30 aizdomās turamajiem. apdrošinātāji jau nu noteikti pārbaudītu visas versijas.

Jā, vislabākais būtu paņemt līdzi vienu no draugiem uz līguma slēgšanu un likt, lai viņš pirms summas nosaukšanas kaut ko iečukst ausī un neuzkrītoši pārliecināties, ka to ir fiksējusi novērošanas kamera, tad izkliegt summu, vēcinoties ar rokām izskriet ārā, sakņupt, paraudāt citas kameras priekšā, tad stingu seju ienākt atpakaļ un trīcošu roku parakstīt līgumu. Bet beigās pamanīties nomirt tā, ka visiem draugiem ir nepārprotams alibi :)

Ūūū... Man patīk šis variants!!!
Bet pēc tam pamanīties "pazust"(Nekādas te miršanas nebūs!:) tā, ka visiem draugiem ir nepārprotams alibi.
Piemēram uz Austrāliju... Ķenguru salu...

Tur varētu pazust gan. Diemžēl, ja nav lietisko pierādījumu, tad nav arī prēmijas :(

Ā, tad vajag ar uguns palīdzību... Ja kas, man ir zināma pieredze mašīnu dedzināšanā;).

Pelni ir pierādījums, bet tiem jābūt īstiem, un kauliem arī, bet tie, kā zināms, nedeg.

Par darba stilu manī nav ironijas, drīzāk par to nožēlojamo noklusētās atlīdzības summu.