šodien sēžiet vienā saviesīgā darba pasākumā ienāca prātā doma, ka dažkārt man lieti noderētu kāds smārtfōns - pēdējā laikā mana dzīve rit kā vāveres ritenī (un sola tā ritēt vēl kādu laiciņu) un tāda gudra uzparikte man palīdzētu ritināt dzīvi precīzāk un vēl straujāk. bet tad es padomāju -
nuainah - negribu dzīvot ritenī. Gribu laiski sēdēt pļaviņā pie ezera, triekt aliņu un spļaut debesīs.