sarežģītais zvirbulēns

jā, viņš ir pamanījis to, ko es nepamanīju. par "Pīķa dāmu" varu teikt tikai to, ka izrāde bija interesanta. tur kur es sēdēju tulkojumu redzēt nevarēja, tāpēc klausījos to krievu valodas tekstu, kas tika dziedāts, bet mani painformēja, ka tulkojums uz angļu valodu ir bijis īpaši elīts (piemēram, frāze "es jūtos nožēlojams un smieklīgs" tika tulkota kā "I am mad"). es īsti neizpratu motīvus, kuru dēļ vadoties tērpi ir it kā dažādu laikmetu un stilu sajaukums, bet nu varbūt, ka to cits spēj arī saprast. interesantas bija atsevišķu tēlu saspēles un daži tehniskie risinājumi dekorāciju maiņām.

/nu un, jā, vēl es kārtējo reizi saskāros ar tādu sīkumu, ka opera, tomēr nav spējīga sniegt man tādu psihoemocionālo baudu kā teātris. man nav žēl izdevumu par šo pasākumu. tas bija tā vērts, bet manā uztverē teātrim tomēr ir lielāks šarms.

//vēl man priekšā sēdēja divi augumā raženi tēviņi, pie tam tik raženi, ka man bija grūti iekārtoties tā, lai normāli varētu skatīties darbību uz skatuves. bet tā kā tas, kurš sēdēja man tieši priekšā bijā ne tikai ražens, bet arī sasodīti pievilcīgs, -- nejutu nekādus iebildumus tam, ka laiku pa laikam jāvēro jamā ķermeņa aprises un tikai pēc izrādes, kad viņi abi savā starpā pārmija dažus vārdus skaļāk, bija skaidrs, ka viņi ir vācieši. un ja godīgi, tad pagaidām šitamējais tēviņš ir vienīgais smukais vācietis, kuru ir gadījies redzēt. tas nekas, ka es pat veselu mēnesi esmu Vācijā dzīvojis...