sarežģītais zvirbulēns

5dien mūsu mazajam un draudzīgajam kolektīvam tika iešķiebts (pa blatam, protams, - kā vecajos labajos laikos) kafijas automāts. tā nu šorīt nolēmām iemēģināt. bez īstas sapratnes ko un cik daudz liet un bērt, un kādus verķīši jāgriež un jāspiež. Методом научного втыка tomēr galā tikām.
Pēc pirmā kafijas malka man acis gandrīz no pieres izsprāga. savārījuši esam varen kreftīgu šķidrumu. cik nu spēju, atšķaidīju ar ūdeni. Tomēr tāpat jūtos kā vitamīnu sašņaucies. Bet varbūt tas pat uz labu - beidzot varēs ko padarīt.

Vakar, tā starp citu, iebraucu pie 3_5469mhz. Tāpat vien - проэжал мимо, и решил не проэжать. Sagribējās ar šamo kādu «bazaru nogrūzt», papļāpāt par šo un to. Kur tie laiki, kad pēdējo reizi tikāmies. Domāts - darīts. Papļāpājām, parunājām par šo un to. Izrādās, šodien viņam niknais Gala Eksāmens (turu īkšķus). Un tam viņš ar cītīgi gatavojās. nu un pie reizes viņš man, kā jau ilgus laikus LU solus deldējušam cilvēkam, apvaicājās - sak, "ko tu man vari pateikt par klasisko vācu filosofiju?"
Pateikt es varēju tikai vienu: "o, jōpcik!?"
Redz, tā arī gadās.

( ... tālāk ... )

atgādiniet man, lūdzu, kāds rīt, ka man bračiņš jāapsveic, a? nu lūdzu. citādi man veca galva...