vakar noskatījos filmu Once Upon A Time In Mexico. teikšu atklāti - tik vien tur ir, kā smukmūlīši (pēc tautas nostāstiem) Banderass un Deps, kā arī šaušanās nedaudz matrixiskā stilā. sižets - apaļa nulle.
toties Leģendārie Rozā Punkti gan iepēra. pie tam arī mājās tiku laicīgi. tāds jauks vakara noslēgums. :)
Nu, nez. To Once Upon A Time In Mexico noskatiijos kautkad pagaajushogad Ceesu kinoteaatrii [ar visiem padomju laika navarotiem] un man kaut kaa patika. Par izhetu nestriidos - skaic, ka vienaa liimenii ar Sniegbaltiite un 7 ruukjiishi vai kaut ko tik pat pasakainu un paredzamu, tachu kaut kaa taada pozitiiva peecgarsha peec taas filmas palika. Muzika man ljoooooti patika..
mūziku un vizuālais, jā. tas i līmenī. tā filma laikam vienkārši nav priekš manis. un droši vien nav arī doma skatīšanai 14" monitorā. ;)
:) Liidziigi pagaajushopiektdien noskatiijos Zorro Legjendu.. Pirmaas 10 minuutes vienkaarshi seedeeju un sirsniigi smeejos - akdies` cik banaali, paredzami utt.. Bet skaidrs, ka nu nekaadu dzilju jeegu taada veida filmaas nu nav veerts mekleet. Jaabauda Kostiimi, dekoraacijas un muzika. Zec it. ;)
nu ja. tā ir. bet tādas filmas nav priekš manis. ta jau labāk skatos Dogvilu ar tās minimālismu. ;)
Comments