neraža
jōpcik. vo nenospīdēja - no 4 rindā stāvošajiem tramvajiem izvēlējos vienīgo, kurš man nederēja (tobiš - 7-o). tā vietā, lai mani dažu minūšu laikā aizvestu uz mājām, šis mani veda ellē ratā kaut kur uz Maskačku. labi, ka laicīgi attapos un izlecu laukā. un, protams, dabūju kātot visu to gaisa gabalu uz mājām ar kājām. bet nu gan esmu siltumā un drošībā. un gatavojos līst migā.
saldus jums sapnīšus, tautieši un tautietes.
saldus jums sapnīšus, tautieši un tautietes.
un bij laps?
ko mani liidzi nepaaicinaaji?
bet nezinu, vai būtu paticis tev.
pirmā grupa spēlēja līdzīgi Radiohed. dzirdēju gan tikai vienu viņu dziesmu (par vēlu aizgāju).
un Daksis, kā jau Daksis - spēlēja un dziedāja savas dziesmas visnotaļ emocionāli.
un tad saki uzreiz, ka negribeeji mani tur redzeet savaa kompaanijaa! :(
bet tu atkal kaut ko sadomājies, kā nemaz nav. nav tak tā, ka es negribētu tevi redzēt savā kompānijā!
bet ja eju uz konci, tad aicinu cilvēkus, par kuriem esmu droši pārliecināts, ka viņiem patiks vai viņi vismaz labi zin uz kurieni iet. es kaut kā jūtos atbildīgs par cilvēkiem, kurus kaut kur aicinu, lai viņi labi justos....
nu ja ja ...
lai nu buutu!
gaadiigais atradies! :P
nez nez!
neesmu izjutusi
nju katraa gadiijumaa ne vairaak kaa citiem
labi. varbūt labošos. :P
es jau to no tevis neprasu!
un vispaar! ...
me domaat . .. aih .. lai nu paliek ...
pateikshu citreiz