ir reizes, kad nesaplēšu vienu pāri zeķu mēnesi, bet ir tā, ka saplēšu vienā dienā 2pārus un tas ir ļoti nepatīkami... it īpaši, ka zeķes jau nav parastas, bet tādas stilīgās uz gumiju... un tā tālāk... un tad ja man to zeķu nav, tad es jūtos neomulīgi un es nevaru noskaņotiem TAM... un es nez...
hm, tu pārāk daudz uzmanības poievērs zeķēm. neapšaubāmi, tām ir ļoti nozīmīga vieta vai ikkatra cilvēka dzīvē. protams, zeķes, rada atbilstošu noskaņojumu.b et vajag saprast, ka zeķēs vien nav visa dzīves jēga. īpaši, ja mēs domājam par TO. zeķes var būt kā līdzeklis.. ko darīt, ja zeķu nav? viens no variantiem ir vienmēr līdzi nēsāt lieku zeķu pāri un uzvilkt to tieši pirms tā. šajā gadījumā risks saplēst zeķes samazinās. ja tomēr gadās tās saplēst, tad šo atgadījumu vajag padarīt par daļu no TĀ, tādejādi padarot TO pat vēl interesantāku, aizraujošāku, nebijušu. otra iespēja - iztikt ar to kas ir (vai bez tā, kā nav). un izbaudīt jauniegūto pieredzi. iedomāties, ka TAS nu tiek darīts mežonīgos, necivilizētos apstākļos (bez zeķēm). daudziem palīdz.
sāc. ;)
ko darīt, ja zeķu nav? viens no variantiem ir vienmēr līdzi nēsāt lieku zeķu pāri un uzvilkt to tieši pirms tā. šajā gadījumā risks saplēst zeķes samazinās. ja tomēr gadās tās saplēst, tad šo atgadījumu vajag padarīt par daļu no TĀ, tādejādi padarot TO pat vēl interesantāku, aizraujošāku, nebijušu.
otra iespēja - iztikt ar to kas ir (vai bez tā, kā nav). un izbaudīt jauniegūto pieredzi. iedomāties, ka TAS nu tiek darīts mežonīgos, necivilizētos apstākļos (bez zeķēm). daudziem palīdz.