User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 25

	2010.05.06  22.14 vēl man aug gudrības zobs. es uz viņu vispār lielu baigās cerības

	2010.05.06  22.11 šodien nejauši dzirdēju, ka Kristaps, kopš esot kopā ar Eviju, pamatīgi mainījies uz slikto pusi. salicis kaut kādus dzejnieku citātus savā profilā un sācis spēlēt ģitāru. viņš taču agrāk tāds neesot bijis. žēl, ka labs draugs tā sačakarēts.

	2010.04.27  19.26 freids "Tā ir ļoti dīvaina pieredze: redzēt morāliskumu, kas mums it kā ir dots no Dieva un ir tik dziļi iesakņojies, kā periodisku fenomenu."

	2010.04.24  17.29 Kāds tur brīnums, ka līdzās ieraudzīts trakums (čok-čok nozīmē) liek norobežoties. Dzelzceļa stacijas mazajā pasta nodaļā, kur tolaik pavadīju daudz laika, laizot pastmarkas un izkopjot Markesa Pulkveža lomu nekad neiestudētā izrādē, reizēm mēdza ieklīst traka sieviete ar bērniņu uz rokām, kliedza, ārdījās, mētāja bērnu pa gaisu, nāca visiem klāt un dziļi skatījās acīs. Man bija ļoti bail, vienreiz pat izskrēju viņas dēļ ārā. Bet tad atkal citreiz, kādā trešajā ceturtajā klasē pēc ritmikas nodarbības lielajā aktu zāles spoguļsienā mans skatiens sastapās ar Ilzes skatienu. Neko jau, vienkārši saskatījāmies tā ilgāk, domāju pajokot un izvalbīju acis nedabīgi lielas, it kā mēdoties, it kā tāpat vien. Ilze pēc tam iejuka citu meiteņu vidū, dzirdēju tikai nočukstam – psihā, psihā. Pēc pēdējo dienu ārprāta lēkmēm (es atvainojos par hiperbolu, bet nezinu, kā lai to nosauc) es it kā saprotu savu draugu norobežošanos, kuram tad gribas kaut ko tādu redzēt, neomulīgi taču. Turklāt man tiešām vienmēr ir licies, ka saglabāt veselu prātu varētu būt daļa no dzīves jēgas, nesajukt un noturēties. Krāsot baltu melnumā. Bet tagad attopos pie saplīsuša kaleidoskopa. Apceļo pasauli savā televizora ekrānā. Pdš, pdš!

	2010.04.24  13.37 un te Nīče "In the case of the smallest or of the greatest happiness...it is always the same thing that makes happiness happiness: the ability to forget or, expressed in more scholarly fashion, the capacity to feel unhistorically during its duration.”

	2010.04.24  09.44 es redzu lielus melnus neregulārus laukumus, kas pārņem manu prātu, apklāj saprātu, aizmiglo acis. ja kāds cits man to stāstītu, es teiktu - saņemies, nu beidz, izvēlies laimi, lalalā, galu galā - beidz izrādīties ar savām skumjām, savācies un tad ej uz ielas. bet es nevaru, visu vakaru noraudāju, šorīt atkal. pamodos - visa palodze norakstīta ar sarkanu tinti - gļēvule gļēvule gļēvule. sastrīdējos vakar ar diviem labākajiem draugiem, pēkšņi likās, viņi vainīgi, ka ļauj tiem melnajiem neregulārajiem laukumiem mani apklāt, ka kādam taču vajadzētu stāvēt sardzē ap mani pret tumsu, bet viņi nav vainīgi. es vienkārši netieku ar sevi galā, es nevaru nostāvēt kājās un, kad krītu, uzreiz kādam virsū, sabrūku atstutējusies. kuram gan kaut kas tāds var patikt. jo mēs taču nemeklējam nogruvumus otrā cilvēkā, bet mieru, stabilitāti, harmoniju, nu to trūkstošo. nogruvumi jau katram pašam pa pilnam. aizsūtīju atvainošanās zīmītes. viens no viņiem pa nakti piezvanīja novēlēt labu nakti, bet neteica, ka piedodot. man nav miera un skaidrības. un es nezinu, no kā tas ir.

	2010.04.20  23.34 tie empātijas cīkstiņi ir elles apburtais loks. tu saproti, KĀ ES jūtos. nē, bet tu iztēlojies, KĀ ES jūtos. nē, bet iedomājies, KĀ IR MAN. jā, bet, ja tu padomātu, KĀ ES JŪTOS.

	2010.04.17  22.51 atļauj pirmajam bauslim tevi salauzt

	2010.03.23  23.12 šitai mājai tik stulba arhitektūra, ka reizēm, gribi negribi, kāds jāatstāj lietū. šit.

	2010.03.14  23.11 lūdzu pāri siltu roku sezonas preču atlaižu stendā. mēģināju sasildīties ar 20 gadus vecām atmiņām, kad sēdēju laukos uz lieveņa, gar kājām skraidīja ķirzaka, es adīju džemperi mīļotajam Rīgā un dziedāju 'Džons Brauns krita kaujas laukā, Džons Brauns krita kaujas laukā, Džons Brauns krita kaujas laukā, Savā uzvaras gājienā!'

	2010.03.07  20.25 konstatējusi, ka nevaru konkurēt ar savu gudrību, sāku bliezt ar pazemību, kas arī, protams, sanāk vien nožēlojami, ja otrā tiek lietota sevis paaugstināšanai

	2010.03.07  20.21 mani ir tik viegli noskaņot. vakar iepazinos ar meiteni, pret kuru iepriekš biju noskaņota, tāpēc vēroju viņu jau ar zināmu piesardzību, bet, kad tikām līdz runāšanai, bliezu ar zobgalībām. msirebael!

	2010.03.07  16.48 kādā brīdī daži cilvēki atklāj, cik aizraujoši ir spēlēties ar vārdiem un domām, bezatbildīgi izmētāt lapiņas ar anarhistiskiem citātiem uz psiheņu palodzēm. oi, kā tu pateici! cik precīzi, cik trāpīgi, kas par metaforu, kas par alegoriju, bļe, kruta, tiešām ļoti kruts ieraksts, es tev saku. bet vēl citi tikām pievēršas apgaismes fanātismā pievēršas zināšanu pielūgšanai, reizē ticot, ka tās padarīs mūs labākus un reizē - vienkārši uzsēžoties uz gudrības adatas un netiekot nost. Lai arī numuri šajā ielā taču sākas no otra gala, te jau deviņdesmit sestais, saproti?

	2010.02.15  23.35 man bija brīnišķīga valentīndiena, rimta un laiska. tāpēc šodien īpašs prieks par uzvarētu kārdinājumu. jes jes jes. i love you.

	2010.02.06  22.54 kā man riebjas sava neiecietība pret vecākiem. es viņus tā mīlu, bet visu laiku noraujos. citreiz, kad redzu publiskās vietās īgnās meitas ar mīļajām mammām, man gribas tiem skuķiem kaut ko pateikt. bet es esmu tāda pati. turklāt pat nezinu kāpēc. viņi vienmēr mani ir mīlējuši, nav neko uzspieduši, viss ir bijis ideāli. laikam es uz viņiem izgāžu dusmas par to, ka viņi ir iemetuši mani šajā pasaulē ar visu tās drazu, vientulību, sāpēm, izmisumu, u.tml. tikai viņus es spēju tajā vainot, turklāt vēl tā netieši, bet tik salti un ļauni. es esmu maita. pēdējo pāris dienu laikā esmu raudājusi trīs reizes, es ceru, ka tās ir vienkārši kaut kādas pms hormonu svārstības. viņi visu dzīvi man ir rādījuši tik skaistas mīlestības paraugu, ka tagad, redzot, ka tas visdrīzāk neīstenosies manā dzīvē, man gribot negribot sanāk uz viņiem dusmoties. kāpēc jūs jau sākumā nebrīdinājāt, ka ar mani tā var arī nenotikt??

	2010.01.11  10.03 Atlaišanu nevar iemācīties, īpaši tad, ja mulsi smaidi, dzirdot, ka tev ir labs rokasspiediens, labs satvēriens. Bet labs tas būs vien tikmēr, kamēr laidīsi vaļā. Spēlēt „kur snīpis” 24 stundas no vietas varētu būt diezgan apnicīgi. Vai ne. Tāpēc vienīgā metode ir slīdēt lēni caur deju placi un nejauši satvert katru desmito spēcīgo roku. Paturēt un atlaist. Pieķerties nākamajai. Nē, nē, tā nav nekāda morāle. Protams, varbūt pat antimorāle tā ir. Bet ko lai dara. Survival Kit taču visiem patika.

	2009.12.19  16.15 es esmu radīta priecīgai gaidīšanai. pamodos bez mazākās paģiriņas acu kaktiņā, pēkšņi ļoti daudz gaisa, ko elpot, tā kā nekad šogad. kārtīga māja, tīri trauki, riga-airport.com/lv/main/lidojumi/sodien-ielido-un-izlido. vēl par draugiem vakar domāju. labākie tomēr ir tie, kuros 50 reiz esi vīlies, 50 reiz nodomājis, cik ļoti mīli, un skaidri zini, ka šāda spriedumu secība atkārtosies, līdz nāve vai citi apstākļi mūs šķirs.

	2009.12.14  15.03 man ir tikai divu veidu stāvokļi - maigums un smagums. šorīt 8 no rīta, ejot mājās pa bruņinieku ielu, acu priekšā visu laiku šāva salūtu; sniegs un salūts pirmdienas rītā.

	2009.12.11  11.32 ziniet, es te lēnām nokalstu. tāds nogurums, neko negribas, uzpīpēt reizēm varbūt, negribas ēst un priecāties, dzert, strādāt, mācīties, satikties, bučoties. Neko, kas prasa piepūli.

	2009.12.05  01.24 Es allaž esmu ļoti pārsteigta, kad spogulī ieraugu kaut ko vēl bez hormoniem.

	2009.12.05  00.16 kas notiek ar manu otro pensijas līmeni, ja es nomirstu?

	2009.12.04  10.57 Pirms stundas sākās lekcijas, vajadzētu braukt uz skolu. Bet šodien darbā nav divu kolēģu, ar kuriem dalu kabinetu, tik labi te, mierīgi un droši. Negribas nekur braukt, nāk miegs, pūkojas mati. Vakar dejoju pa māju pie Nīmaņa „Dziesmām par mīlestību” – „neatdošu tevi citam, pat ja jāmirst būtu man.” Un „es atnācu tev pateikt, ka esmu iemīlējies; cik skaisti snieg, vien teicu sakautrējies”. Man patīk apcerēt tādas lietiņas kā – kurš kuram kā liek justies. Tu man liec justies neērti, viņa liek man justies nemīlētai, viņi mums liek justies liekiem. Pēdējā laikā viss ir pārlieku deskriptīvs riņķī apkārt. Man agrāk tas patika, bet nu vairs ne, gribas analīzi, vairāk analīžu, gulbja laboratorijas, arsa reģistratūras. Kurš te pēdējais?

	2009.11.30  21.21 pirmoreiz uzvārīju skābeņu zupu. ar diviem dzeltenumiem vienā no oliņām

	2009.11.29  19.22 Bet kā tas īsti ir - sirds jāieslēdz prātā vai prāts sirdī? Pareizticīgo baznīcas tēvi raksta par otro, taču, šķiet, ka tas ir vien kļūdains tulkojums latviešu valodā. "Par citiem cilvēkiem domājot" - allaž sanāk kaut kāds biljards. Mēs kā bumbiņas uz galda ar lielu ātrumu un zināmu mērķtiecību viens otram uzgrūžamies, sasitamies, lai atgrūztos. Kopā būt ir tik maigi, patīkami, saldi, lipīgi, dullinoši, smacējoši. Un tāpat saskaras vien lodes virsmas viens punkts. Un kad tu aizej, pēc stundas man gribas, lai esi atpakaļ. Kad atnāc, pēc stundas gribas, lai ej prom.

	2009.11.29  16.44 kas ir tā nepieciešamība aktualizēt sevi tev atkal un atkal?