Previous 20 | Next 20

tādās dienās kā šī, novakarē attopos domājam - vai šodien vispār esmu ēdusi?

es būšu tante!

vakar beidzot bija pirmā, par puslīdz produktīvu uzskatāmā darba diena. nezinu, vai tas, vai nedēļu ilgušais process, bet viss šodien rezultējies bezbožna sliktā pašsajūtā, iesnās un aizkapa klepū.
taču tā kā ir piektdiena, tad nekas cits jau neatliks, kā vien iet ballēties. varbūt tas ārstē?

saēdīšos sīpolus un cerēšu, ka tie nomērdēs to draņķi, kas ieperinājies iekšās.

bieži jau negadās redzēt, ka pa kaimiņmājas jumtu šiverē vīrietis ar striķiem un ķēdēm un, smaidīgi mājot, stāsta, ka sāk ar maziem kalniem.
bet vienmēr jau pienāk pirmā reize.

nē, nē, nē, svētdienas ir paredzētas sēdēšanai mājās, ietinot kājas deķī, skatoties filmas un visžēlīgi īdot par to, ka dzīve grūta un netaisnīga, jo pirmdienās tak jāiet uz darbu. bet vai ta kāds sevi kādreiz arī klausa, nu ne, aizdodās uz bāru, kur, lai arī iesākumā piedienīgi malko tēju, parādoties ilgi neredzētiem biedriem, kā ķerās pie Brengulīša, tā mājās ieripo tik ap 2 naktī.

dikti sen neesmu bijusi ballītēs, kur draud būt vairākums nepazīstamu cilvēku. un akurāt šovakar uz vienu tādu esmu ieaicināta, tik tagad sēžu dilemmā - doties vai ne, jo bišķīt tomēr biedē.

wīkenda pieraksti

5diena - špacierēšana starp trīs (nosacīti 4) ballīšvietām, vēla nakts un agrs rīts, musināšana un jauki, jauki;
6diena - grūts rīts, 17 neatbildēti zvani no visiem ģimenes locekļiem, 18. zvans pacelts, produktīvs šopings, ōmītes apciemošana, atzīmēšanās FK, nakts brauciens uz lielpilsētu ar miegu, kas lielāks par citu;
7diena - miers, miers, rehabilitācija.

kaut kāda apātija. gribu sevi izvilkt aiz ausīm no tās laukā, cenšos, bet tad apnīk un nolemju mest pie malas.
pati sev riebjos kā rūgta nāve, bet lietas labā ar neko nedaru. un tad jau atkal vienalga.
kā zināms, nekas jau nenotiek tāpat vien un laime no skaidrām debesīm pilniem maisiem ar neveļas.

es neesmu radīta, lai celtos agri: pirmās pāris rīta stundas esmu neproduktīva, jo nāk miegs, taču pēcpusdienās ap šo laiku jau sāk trūkt enerģijas un sāk uzmākties īgnums.

pirmā diena divdarbībā.

atnāca mājās dzīvokļa pus-biedrs un koleģiāli apgūlās blakus uz zemes.
tur arī nogulēja līdz rīta gaismai.

bet mocis, 160 km/h, spiegšana un dikti liela patikšana arī bija forši. kā arī tās vēlēšanās, vēlēšanās, vēlēšanās.

braukt skatīties zvaigznes ar mocīti būs kaut kas bezbožna kruts! tagad tik jāizdomā, cik šaurus svārkus drīkst vilkt, lai vispār tiktu uz tā aparāta.

manas mīļākās brokastis tomēr ir pankūkas ar medu un balta kafija. un kā gan vēl labāk sevi lutināt pirmajā puslīdz nopietnajā darba dienā pēc sasodīti ilga atvaļinājuma, ja ne šādi?

šādā vecumā sākt intensīvi iet uz randiņiem šķiet dīvaini, bet varen patīkami ar.

Piena svētki bija pārsteidzoši mīlīgi.
Devāmies turp neskaidru vīziju vadīti, taču, ieraugot milzīga izmēra dārza svētkus, dzirdot jauko muzīciņu un dabūjot veldzēties, ainava pārsteidz gaidīto. Tāpēc svētkos ieradās ij dāņi, ij beļģi, ij arī letiņi. Un priecājās.

iekāpjot papēžos, allaž liekās, ka esmu iekāpusi mammas kurpēs

naktī baisi sapņi, ko neatceras, ar liecinieku sarunām ar sevi vai kādu citu.

bezbožna nebeidzams šopings ar māsu un dāvana pēdējā 23-gadu dienā.

izgulēts viss uzkrātais negulējums. labrīt!

Grēviņš spēlē Queen - Bicycle race, kas ir kā sāls svaigās rētās.

bet vēl pastāv cerība, ka uz ofisu ieradīsies kāds jauks vīrietis, kas varētu bremžu striķīšus savienot atkal funkcionējošā kārtībā.

August 2011

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba