ikdienas pieraksti

kaut kāda apātija. gribu sevi izvilkt aiz ausīm no tās laukā, cenšos, bet tad apnīk un nolemju mest pie malas.
pati sev riebjos kā rūgta nāve, bet lietas labā ar neko nedaru. un tad jau atkal vienalga.
kā zināms, nekas jau nenotiek tāpat vien un laime no skaidrām debesīm pilniem maisiem ar neveļas.