facebook quiz saka, ka šodien esmu 4% lucky..
mazgāt grīdu augstpapēžu kurpēs ir... dīvaini
manā ikdienas somā atrodās milzum daudz lietas, par kuru eksistenci dažbrīd pat nenojaušu, taču šodien, kad vēlējos tajā atrast tik elementāru lietu kā matugumiju, tas izrādījās pārāk sarežģīti.
vakars pie plīts
vakar vakarā, gatavojot vakariņas, ar mammu spriedām par vīriešiem ap 25, kas izskatās kā švītiņi vai cukurdupši, taču, kad lietas nonāk pie darbiem (fiziskiem, ikdienišķiem un tā), tad tomēr vēl spēj. maz gan tādi ir/ palikuši (?), jaunāki pārsvarā gan izskatās, gan ir švītiņi & cukurdupši, kam rokas ne no tās vietas aug. tāds bija mūsu secinājums.
Tallinn?
tā riktējāmies, tā riktējāmies sestdienā doties pētīt Tallinas ballīšvietas, bet dienas vidū tiku tik līdz Raiskumam..
kur palicis strādāt-prieks? vienmēr ir bijis, bet šodien tu-tū..
šodien nav spēju salikt teikumu kopā.. lōģisku.
šodien viss no jauna: jauna pase, jauna bankas karte, ja vien pati būtu vēl jauna..
pēdējie metri un ta jau prom uz ZB!
pēdējie metri un ta jau prom uz ZB!
mazās māsas beidzot iztaisījušās braukt uz pirmo open-air festivālu dzīvē - Zaļumballi, tikko diktēju līdz ņemamo lietu sarakstu.
dīvaini..
dīvaini..
pirms gada vai vairāk pie Kongresu nama bija burvīgas slovēņu grupas koncerts, darboņi dauzīja, pūta un visādi citādi kustināja instrumentus, ko paši bija radījuši no dažādiem 'industriālajiem atkritumiem'.
un nespēju atcerēties nosaukumu..
upd. gūglis mani aplaimoja ar atbildi - StrojMachine, tak!
un nespēju atcerēties nosaukumu..
upd. gūglis mani aplaimoja ar atbildi - StrojMachine, tak!
tur nav top 1, bet citur gan, tāpēc ir sajukums galvā un aprēķinos, tāpēc jautājumi par daudz un laiks par īsu.
iekš top pieci
nu lai jau ir tas piens ar vodku gangsteru dzēriens, es nav nekāds bandīts, lai to dzertu nešķoboties.
pagalam negribās strādāt, bet termiņi spiež uz jūtām.
uz tām spiež arī Azarbaidžānas jaunietis, kas atsakās klausīt vai klausīties.
skatos uz darāmo darbu sarakstu un vairs nesaprotu, no kuras puses sāk, kam ķerties klāt.
taču piektdienās vajag slinkot!
uz tām spiež arī Azarbaidžānas jaunietis, kas atsakās klausīt vai klausīties.
skatos uz darāmo darbu sarakstu un vairs nesaprotu, no kuras puses sāk, kam ķerties klāt.
taču piektdienās vajag slinkot!
atminējos reiz senāk satikta jaunieša filosofiju par tēmu, ka varen daudz lietas šajā pasaulē iespējams tomēr dabūt par brīvu, tik jautājums - cik Tev drosmes un nekaunības.
šodienas darbi gandrīz apdarīti, atlikušos jāatstāj rītdienai. cerams, ka neviens nepamanīs, ka nosaukumā esmu ielaidusi kļūdu, savādāk būs jāsarkst un jābālē.
kā arī, cerams, ka pirmdien tikšu iekļauta to četru cilvēku sastāvā, kam būs jāaprunājās par nākoti tur.
bet tagad, kā jau trešdienām piedien, vakarpuses aliņš plānā.
kā arī, cerams, ka pirmdien tikšu iekļauta to četru cilvēku sastāvā, kam būs jāaprunājās par nākoti tur.
bet tagad, kā jau trešdienām piedien, vakarpuses aliņš plānā.
vairs negribās sēdēt darbā, darāmo darbu kā jūra, bet saprāta nav.
piektdien puiki, puiki, puiki, ash nu sailgojums.
piektdien puiki, puiki, puiki, ash nu sailgojums.
tas, ka priekšniecība atsūta linku uz apmaiņas projektu Slovākijā, ir zīme?
protams, pieteikums tika aizpildīts divreiz nedomājot.
protams, pieteikums tika aizpildīts divreiz nedomājot.
joprojām nekā nedarīšanas apātijā.
galvā riņķo domas ap Azarbaidžānu, shēmo un kaļ plānus, bet saprāta balss pukst, ka nē, nē, tā nu gan nevar.
būtu jāaizpilda pieteikums, bet, bet, bet tagad vairs neredzu pat nedēļu tālāk, tik pirms tam tā drīkstēja.
galvā riņķo domas ap Azarbaidžānu, shēmo un kaļ plānus, bet saprāta balss pukst, ka nē, nē, tā nu gan nevar.
būtu jāaizpilda pieteikums, bet, bet, bet tagad vairs neredzu pat nedēļu tālāk, tik pirms tam tā drīkstēja.
joprojām mocos neziņā - kā būt, ko darīt?
nevaru arī izspriest, vai tās ir pēc-atbraukšanas lomkas vai PIEKTDIENA-bet-es-neko-negribu-darīt sindroms.
patīkami, protams, ir satikt netīši uz ielas paziņas un draugus, bet te ir te un tur ir tur.
septiņos vakarā es dodos mājās no darba, kurš man nav.
nevaru arī izspriest, vai tās ir pēc-atbraukšanas lomkas vai PIEKTDIENA-bet-es-neko-negribu-darīt sindroms.
patīkami, protams, ir satikt netīši uz ielas paziņas un draugus, bet te ir te un tur ir tur.
septiņos vakarā es dodos mājās no darba, kurš man nav.
August 2011
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | |
| 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |
| 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
| 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
| 28 | 29 | 30 | 31 |
Syndicate
Powered by Sviesta Ciba