ikdienas pieraksti

kaudze cepumu un laika izjūtas neesamība

krišnaītos noskatīto kiš-miš ēdienu pakaļdarinājums beigās tomēr izrādījās tīri ēdams - ja kaut kā trūkst, kaudze rīvēta siera visu var labot.

šodien šiverējos pa māju tā, it kā būtu vēl laiks kā jūra, tas jau nekas, ka pēc 4,5 h stundām jau būt jābūt Rīgā ar sakrāmētu somu un kartēm padusē. aizsūtīju mammai meilu, lai izprintē sagatavotās stopēšanas zīmes, atpakaļ saņēmu satrauktu zvanu, ka tas jau nu nekam nederot, fonts nav riktīgs un arī izmēru vajagot citu, apsolījās salabot pa savam un atgādāt mājās.
rīt jau tālēs zilajās.

tā, ilgi sakrājušies meili beidzot ir atbildēti, atskaite salabota un nosūtīta, pašas pieteikumi arī nosūtīti, miers mājā un miegs acī.
rīt dzeršu vīnu dārzā ar meitenēm, ēdīsim ogas un gaidīsim atbildes. vajadzētu arī pārkrāmēt somu, varbūt.

patīk sajūta, kad plāni ir tik aptuveni. tos mainīt var ar vieglu roku un mazāko iegribu.
varbūt braukšu uz Slovākiju. varbūt uz nedēļu. kas lai to zin.

pirmais, ko iegādājos Latvijā, bija normāls mājas siers ar zaļumiem! bezbožna pietrūka!

pēdējā diena nometnē, viss piegriezies līdz kliņķim. vakardienas izklaide ar airu laivas izbraucienu pāris stundu garumā šo ikdienu patīkami atsvaidzināja, bet visādi citādi, dzīvojot kvadrātmetrā, ātri var sajukt prātā.
gribu uz Turku! gribu uz civilizāciju! pilsētas bērns, sasodīts.

tā, izstāstīju, ka tiešām ticu teorijai, ja ir sajūta, ka cilvēks (kaut no otras pasaules malas) ir jāsatiek vēlreiz šajā dzīvē, tad tā arī tam būs būt. ja nē, tad novēli "have a nice life" un aizmirsti. tā ir!

vaii, cik žēl, ka 6dien nebūšu Rīgā uz burvīgajiem zviedriem iekš dirty deal. žēl, žēl, žēl.
http://www.myspace.com/suprunknowpor

somu reps izklausās baigi dusmīgi.
un šitajā aukstumā ir saķertas bezbožnīgas iesnas un vēl te ir kaut kas līdzīgs polārajai dienai, logiem priekšā saklapēti kartoni, lai naktī var gulēt.
bet visā visumā ir jauki, hosti atrasti, viss sarunāts. "ātrums" arī aizrauj.

stundas laikā visu sakārtoju tā, lai 5dien brauktu uz Somiju! tur arī sagaidīšu savu dz.d.

runā, ka iekš Moonlight party Saulkrastos esot bijis bezbožna maz ļaužu.
SKĀpostā gan tā tīri pieklājīgi, dancāja ar.

riteņojot mūsu trīs jaunkundžu komanda spēja paveikt sekojošo:
a) vienīgā ierasties svārkos (tb es);
b) liekot puzli, nosēsties plāniņa vidū un gaidīt, kad visi mainīsies un mums arī kas lieks paliks pāri, no kā varēs saveidot bildi;
c) laika čekpunktā ierasties 15 minūtes vēlāk un nesaprast, kāpēc saka, ka neder;
d) sacensību vidū pazaudēt karti un objektu kolāžu;
e) mēģināt nākamo kontrolpunktu atrast tāpat, protams, nesekmīgi;
f) doties atpakaļ, lai meklētu karti, un, protams, to neatrastu, tāpēc sākt izvirzīt dažādas sazvērestības teorijas;
g) nolemt doties atpakaļ uz finišu, kur pie laika reģistrācijas tiek paziņots, ka kavējam 5 min (par katru minūti -1 punkts);
h) pēc finiša atrast karti un objektu kolāžu (lietus laikā papīri mēdz salipt kopā, lai arī laminēti);
i) un tomēr, MĒS NEBIJĀM PĒDĒJĀ KOMANDA PĒC REZULTĀTIEM, bet gan pirmspēdējā!!!! 25tās no 26 komandām!

jopcik, es ar mums lepojos! un nākamreiz tika nolemts komandu saukt par "ķezu" :)

akk, cik tomēr pozitīvi, pozitīvi viss šķiet un rādās. tā mazā meitene dzeltenajā kleitā manī dejo un virpuļo.
un maz-aliņš dienas vidū veldzē. o jā!

rīt es došos riteņot un meklēt, piedalīsimies orientēšanās pasākumā. cerams, ka neapmaldīsimies, jo iespējas noteikti būs.
un pēc tam labprāt iedzertu vīnu un paļurkstētu d-ielas virtuvē. nu redzēs.

ar līgavaini pagaidām rādās diezgan atšķirīga muzikālā gaume, lai gan jāatzīst, ka brīžiem viņš man izrok pērles..
tāpēc jaunietis esot satraucies, vai nepārstāšu ar viņu komunicēt, ja izrādīsies, ka mums patīk pagalam dažādas lietas. nē, kāpēc gan?
bet kāpēc vīrietis stāsta par savu ex?

man patīk tādas dienas kā šī, kad lēnām mostos tik ap 12tiem, aiztenterēju līdz virtuvei sašeptēt kapeju un brokastis un tad atpakaļ gultā, kur visu dienu arī dzīvojos, ietuntulējusies zem segas, jo logs vaļā un no āra nāk vēss gaiss.

tā kā ir gads, lai visu sašeptētu, tad nu ir uzradies līgavainis no Somijas.
un vēl ir skaidrs, ka neviens latvietis tāpat simts gadus mani neprecētu.
tomēr man liekas, ka negribu precēties nekad, nekad, nekad, lai vienmēr var saukt par jaunkundzi.

nedēļas nogale nāk ar Fonofestu, Moriseju un pilnīgu prieku, laimi un pārlaimību.

ierasties zaļajā ballītē, nedzert, nepīpēt un no tās aiziet pēc 1,5 h NAV man tipiski, bet reti, ļoti reti nākās.
5dien jābūt ierindā.

jāņu rītā, saulei austot, pēc labākajām tradīcijām meitas gāja vainagus ozolā mest, lai taptu reiz skaidrs, cik gadus vēl meitai būt. gāja pa vienai, pa divām. ar draudzeni Ķezu, piegājušas pie ozola, ieriktējāmies kā nu kurai ērtāk, aliņus gādīgi atstutējām maliņā, aizpīpējām pīpi, lai mierīgāka sirds, un kā metām, tā vaiņags tur arī palika.