Monotonija

« previous entry | next entry »
Feb. 4th, 2007 | 01:11 pm

pelēks latvietības pasvītrojums
viegla bezcerība un kantaina kino valoda
klibs un pusakls scenārijs
vienīgie prieki nejaušie putni kadros,
skaistie gaismu un luksoforu atspīdumi lietainājās Rīgas ielās
un dziesma par lelli, kā no filmas citas

latviešiem vajag kaut ko pop-art stilā
sarkanu, vieglu un skaistu
rozā tabletītes padomju pelēkās šprices vietā
arī kādreiz pamēģināt
Tags:

saite | Ir ko teikt | Add to Memories


Comments {2}

Greenway

(no subject)

from: [info]prieks
date: Feb. 5th, 2007 - 08:58 am
saite

nu cilvēki viņi visi
un daudzi glabā savas
illūziju un pieredzes pilis
kā pēdējo salmiņu

jo ko gan viņi daritu
pēc tam ar savu dzīvi
jo kādu ripu paņemot
tās brūk

Reply | Parent