Greenway filmas - Post a comment

diskrēti - par to 'cita veida'
bet tomēr
mani mulsina domas par norisēm kioskos...

[ATMIŅAS - Intro]
agrā bērnībā (apm. 6 g. v.) es patiku vienai kioskniecei
un viņa aicināja mani ienākt kioskā un cienāja ar cepumiem
Selga

viņa bija jauka tante vārdā klementīne
tolaik sieviešu ar šādu vārdu nebija daudz

[ATMIŅAS - Smaržas]
viņa smaržoja pēc validola un kaut kā cita nenosakāmi skumja
kiosks oda pēc avīžu krāsas un bezfiltra sovjetu cigaretēm

[ATMIŅAS - Darbības kioskā]
viņa ļāva man spēlēties ar naudu, mainīt parastus rubļus pret metāla rubļiem un pat apkalpot klientus

[ATMIŅAS - Klientu un preču kategorijas]
viņi iepirka sobesedniku, pravdu, izvestijas, padomju jaunatni, cīņu, sportu (tie bija trulākie apmeklētāji), literatūru un mākslu (tolaik tas viesa manī pārliecību par to, ka literatūra nav māksla), dārzu un dravu, kā arī trīskāršo odekolonu, ko klementīne sauca par ķelnes ūdeni, tolaik es vēl nesapratu, kāpēc. vēl jo mazāk es sapratu, kāpēc veči lillā deguniem pērk desmit pudelītes Ķelnes ūdens par tikai 47 kapeikām gabalā.

[ATMIŅAS - Nobeigums]
Klementīnes tante nomira, un kiosku pārņēma ruda sieviete ap 40, kas ar mani vairs nedraudzējās.