par vienu no nežēlīgajām patiesībām

« previous entry | next entry »
Mar. 6th, 2006 | 11:46 pm

cik briesmīgi, kad forma ietekmē saturu, un kad forma pēc būtības ir izsmelta, arī saturs kļūst bezformīgs, kā okeāna zemūdens spoguļa debeskrāpis, kurā skaisti atspoguļojas vienacaini astoņkāji un krītošās komētas. Bez būtības un nojausmas par aktīvu iekšējo dzīvi.

saite | Ir ko teikt | Add to Memories

Comments {9}

(no subject)

from: [info]shrinaut
date: Mar. 7th, 2006 - 12:15 am
saite

dažreiz tas ir vienkārši tā, ka forma ir pārāk ciets akmens, bet satura jūrrai pieslēgušās jaunas upes un tad sāk spiest. izcirst robus un ļaut zemei paņemt sevī, lai ceļojot rastu jaunu formu. piemēŗam, koka. jā, tā ir gana laba metafora.

Reply