pārdomas par zobiem

« previous entry | next entry »
May. 17th, 2007 | 10:03 pm

pokemons visu rīta cēlienu
neļauj strādāt, grib lai es metu
viņai čiekuru vai zaļo pļaku
tik un tā pulkstenis iet
viss izsludināts, sazvanīts
no radio nākot uzskrēju
Oskaram virsū, tagad bez
projekcijām un ekrāna
atvērts paliek jautājums
par ventilāciju un nosūcēju
un jauks cilvēks iepazīts

zobi dzīvo katrs savu dzīvi
korporatīvie pasākumi liek
runāt nepārtraukti, labi, ka
tagad ēdu vismaz tik maz
cik var, varbūt vēders sabīsies
un pazudīs prom un čiks

jālasa grāmata, viņa gatavo
spinātu makaronus un bērnu cīsiņus
tad jāpalīdz Buddham lotosa ziedam
rokās mirdzēt un plūst
Es ticu ka spēks ir taisnībā un mīlestībā.
Ideālists.

saite | Ir ko teikt | Add to Memories


Comments {0}