|
Sep. 2nd, 2025|03:34 am |
vienmēr, kad nolemju, ka gribu padoties, kaut kas atgadās - vai nu kafijkrūzītē atrodas vēl daži malciņi kafijas vai arī kādas mājas pirmā stāva logā kaut kāds šausmīgi ņurcāms kaķis laiza sev vēderiņu.
es nezinu, ko es biju iedomājusies, ja godīgi.
es ieraudzīju viņā kādu, kuram es varētu izstāstīt pēdējos piecus gadus, varbūt pat vēl tālākas pagātnes lavīnveidīgi.
bet tagad domāju, ka varbūt nemaz nevar to tā izstāstīt.
varbūt var tikai ierunāt kāda koka dobumā un atstāt, lai gaida, kad sazaļos pats no sevis.
vēl cibā var izbļaustīties ar oderi uz āru, protams.
tas arī ir variants.
ak, nu. |
|