|
Jun. 10th, 2025|05:02 pm |
Principā gatava vasarai, jo džinsenes man bija, bet šodien piesapņoju tām klāt divus baltus un vienu melnu t-krekliņu. Bez uzrakstiem, bez bildītēm, jo nekas tāds mani neuzrunāja.
Tā paiet dienas. Jūnijs uzņem apgriezienus. Man griežas galva. Vai tad Tev ne? Būtu jauki, ja mūsu galvas sagrieztos sinhroni. Manā saldētavā ir viens vienīgs Pols, kura neapēšanā es cītīgi trenējos. Tur nav pat ledus gabaliņu. Mani skumdina manas saldētavas aukstais tukšums. Mani iepriecina doma par Rūjienas saldējuma notiesāšanu Rūjienā.
Pašlaik, kad šo rakstu, esmu apmetusies kafejnīcā ar skatu uz bezgala skaistām kūkām, kuras man negribas, jo esmu paēdusi sātīgas pusdienas. Rakstot šo gribas atpogāt bikšu pogu, jo tā traucē, spiežas man vēderā.
Meitene pie blakus galdiņa lasa R. Barta "Sēru dienasgrāmatu". Es brīnos, kāpēc viņa ir izvēlējusies galdiņu, kas tik tuvu šim, pie kura nīkstu es, jo te ir vēl daudz citu galdiņu, pie kuriem neviens nesēž. Lai nu kā... Es kādu brīdi jūtos vainīga, ka ne par vienu vairs nesēroju. |
|