|
Nov. 1st, 2026|09:21 pm |
es nekļūdījos. rudens jūra man tiešām mīļāka, jo netiešāka.
ar I. sākām meklēt kādu savu kaktiņu, lai ir tas "tālu prom no visa", par ko jau sen sapņojam. I. grib glītus plašumus, bet man patīk aizaugušas peļu midziņas. I. smej, ka tādās vietās es varētu tikai iziet uz lieveņa ar kafiju, gari un plaši nožāvāties un iesaukties "odzes pa labi, zalkši - pa kreisi!!!!"
(pagājušonakt nosapņoju vecmāmiņas māsu. viņa citādi lakatiņus sēja. parastāk. zem zoda. tik garšīgas bija tās viņas pildītās "irbītes"!!) |
|