|
Oct. 21st, 2026|07:53 am |
|
nogulēju 9 h. pat sapnī viss nedrošs, sprādzienbīstams (biju kādā augstceltnē izkāpusi uz balkona, kad tā ēka sāka liekties uz sāniem kā smilga vējā). šorīt man ir bail, ka es pamodīšos dzīva ierakta zem zemes slēgtā kastē. būtu droši vien savlaicīgi jānoskaidro, ko tādā gadījumā vajag darīt un ko labāk nedarīt, vai ne? V. kādreiz teica, ka mani pirmo izmestu pār bortu, jo es ātri krītot panikā. man jāpiezvana kādu dienu V. - es vienmēr smaidu, kad par to atceros, jo vienmēr aiz aizvērtām acīm redzu, kā mani pirmo izmet. nu, to kritienu redzu, sasmaidos un panika pazūd. paklausījos kaut ko jaunu no R. Zariņa spēlētā, lai būtu, par ko ar tēti parunāties. patika tikai tāds viens īss gabaliņš no G. Pelēča. kaut ko vēl no G.Pelēča esmu klausījusies citā izpildījumā un man ir paticis vairāk kā Zariņa izpildītais skaņdarbs, bet, jā, laikam jau tomēr nevaru šo ierakstu pamest bez tā kaut kā vēl: https://www.youtube.com/watch?v=qSby2dscsUs |
|