|
Oct. 18th, 2026|09:44 pm |
es, protams, neesmu neviena tāda, kura būtu izskrienosa cauri pilij. esmu tikai savu vecāku neieredzēts bērns, pati nelaimīguma serde, tāpēc iztēlojos, ka man patīk uzkavēties lejā, virtuvē, kur kalpones un garaiņi tekalē pa ierastām tenku takām, piepildot pīles ar āboliem.
atzinos I., ka mani pēdējā laikā satrauc, kā esmu uzkārusies uz spožumlietiņām. man visu vajag spožu. spīdošu. I. jautā, vai atceros, kā todien, kad uzrāpos žuburainajā priedē, lai ievilktu ķeksīti, ka esmu pasēdējusi kokā (ko man ļoti patika darīt bērnībā), diena tik pēkšņi kļuva nemīlīga. liekas, todien sākās rudens, un mēs abi sapratām, ka tālāk būs viss turpmākais. |
|