| |
[Nov. 5th, 2026|05:41 am] |
sapnī sadūru pirkstu, verot uz stieplītes stikla pērlīti, jo kāds zvanīja pie durvīm un nikni svieda man kaut ko virsū, bet nevarēju īsti saskatīt, kas tieši tas ir.
kad tiku galā ar samulsumu, sāku taustīties pa grīdu, līdz kamēr biju atradusi teju līdz smilšu graudiņa lielumam salocītu zīmīti, kuras atlocīšana, šķiet, man prasīja veselu mūžību.
kad biju tikusi galā, tur bija rakstīts, ka laiks ir tikai minūtes, kas pārvēršas par gadiem. |
|
|