| |
[Oct. 23rd, 2026|05:08 am] |
vakar likās, ka tik daudz būs, ko bildēt, jo tieši dienas, kad saule slēpjas, mēdz būs vislabākās pēkšņu atradumu ziņā, bet patiesībā man nebija nekā, ko piebilst ne pie kā no tā, kam pagāju garām.
atskatoties tomēr šķiet, ka skrejritenis bija tik skaisti pamests blakus sakritušu lapu kaudzei...
"tak piebremzē, nesteidzies arī tu pati, laiks vispār ir izdomāts," man pie auss nodudina oranži sārtais un spilgti dzeltenais.
labākais tomēr bija tante, kuras seja savilkās smieklīgā grimasē, uzlūkojot veikala plauktu, kurā bija izkārtoti helovīna mošķi.
humpalās uzmērīju šādu: https://jolie.hr/wp-content/uploads/2019/10/spr.jpg
izskatījās ļoti labi, es labi zinu, kas man piestāv, un nekad roka nepastiepjas ne pēc kā cita.
nenopirku, jo tā ir rudens, pavasara, nevis ziemas jaka. paplāna.
bet man tik ļoti patika kapuce un tie āķīši!
nopirku pumpkin spice garšvielu. šorīt to klāt kafijai, bet nevarētu teikt, ka kaut ko sasmaržoju. nākošreiz par šķipsniņu vairāk.
tagad atgriežos pie saviem izšuvumiem. vēlāk parādīšu, cik tālu esmu tikusi. vēl tik daudz krustiņu vajag, bet kaut kas asarim līdzīgs jau samanāms. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2026|11:40 am] |
zinu, zinuuuu
sejas izteiksme no sērijas "merrily we go to hell"
pati tūdaļ galopā metīšos pretī pirmajam sniegam
to humpalās atstāto auseklīšu džemperi tomēr nožēloju vairāk kā nenopirkto virsjaku
šķiet savādi, ka manā garderobē nav nekā tāda |
|
|
