| |
[Aug. 30th, 2026|09:57 am] |
exulansis
- n. the tendency to give up trying to talk about an experience because people are unable to relate to it—whether through envy or pity or simple foreignness—which allows it to drift away from the rest of your life story, until the memory itself feels out of place, almost mythical, wandering restlessly in the fog, no longer even looking for a place to land. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2026|09:58 am] |
tie štrumenti ir paletes nazīši. tādu krāsu sauc par Venēcijas dzelteno. tā smaržo terpentīns.
I. teica, ka jaunākā meitiņa maza būdama reiz esot viņam pajautājusi, kā var dabūt cilvēka krāsu. tas šķiet tik mīlīgs jautājums, ko tikai bērns var uzdot, manuprāt. teicu, ka man arī par to tagad ir jādomā. I. apsolīja kādreiz parādīt, kādas krāsas ir jāsajauc. ar Lauru vēl neesmu iepazinusies, bet Markusu un Paulu esmu satikusi.
es beidzot izgulējos. tas ir viss, kas man bija vajadzīgs. tas lielākoties ir vienīgais, kas man liek justies labi. ja jūtos slikti, tas lielākoties ir neizgulēšanās dēļ. man ir vajadzīgas 7 - 8 stundas miega.
pēdējā atvaļinājuma diena. es negribu atgriezties pie darbiem. tātad esmu vesela.
līst jau tik rudenīgi. savu rudeni atradu jau pirms pāris nedēļām. kad atgriezāmies no garas jūrpastaigas, redzējām to pašu Salacgrīvas bomzi, kurš te vienmēr jau ir priekšā visur, kur vien eju. viņš klusiņām sēdēja netālu no laivu piestātnes, skatienu notēmējis uz Salacas satikšanos ar jūru. |
|
|