| |
[Jul. 24th, 2026|09:34 am] |
man viena tāda kolēģe - pirms kovida laikiem klātienes darbos strādājot par muļķi mani reiz nosauca
tagad viņa ilgstošā prombūtnē plus vēl kāju salauzusi
piezvana man šad tad (reti, bet piezvana) - draudzeņu man nav, nekad arī tādas nav gribējies, tāpēc priecājos - vismaz kāds
viņa interesanti stāsta, patīk balss tembrs, es līdzīga iemesla dēļ youtube visādus mukbangus skatos, jo nomierina, kad redzu, ka kāds ēd un kaut ko par virspusējo kā garāmejot
nu lūk
un vienā no šīm reizēm, kad viņa man ir piezvanījusi, es vairs īsti neklausos, jo pēkšņi iedomājos, ka viņa laikam no manis kaut ko grib dzirdēt, nevis pati stāstīt
nezināju, ko teikt
man nekad nav nekā īpaša, ko teikt
esmu krekliņš ar uzrakstu "kā ir, tā ir" |
|
|