| |
[Mar. 30th, 2026|03:50 am] |
priekšpēdējais marts
pamostoties telefonā atrodu bildīti no I. - mežā zied zilās vizbulītes
"būs forši, bet skudras," es rakstu par kaut ko vēl nenotikušu, bet pamanu arī, ka dziesma, kas tobrīd skan, ir tā pati mazā, salkanā, lipīgā dziesmiņa, ko esmu klausījusies visu savu garo ziemu. "mums sarāpos pilns dibens ar tām." |
|
|
| |
[Mar. 30th, 2026|09:33 pm] |
|
Tavā pasaules nostūrī nekad neesmu bijusi, bet jūtos kā vietējā. "Mani vienmēr uztrauktu, ka es nezinu, kas tieši tie ir par kuģiem. Kas viņos iekšā? Tev tā nav?" Tu diezgan precīzi zini stāstīt, kas tur ir kas. Beigās man kļūst šķebinoši no tuvplāniem un tā, ka vairs neatceros, kas ir bijusi mana dzīve līdz šim, vēl pavisam nesen. Drīzāk dzirdu balsi, horizonta līniju balss tembrā, nevis pateikto. |
|
|