| |
[Mar. 2nd, 2026|05:06 am] |
hiacintes stādu vakar redzēju iebakstītu vecā tējkannā, bet kur tas bija? kādā skatlogā?
vakar vispār bija skaista diena, jo izkustējos no savas četrsienainības
ar īrnieci parunājos, jo biju izsaukusi meistaru salūzušā ledusskapja dēļ - meitene esot no indijas pašiem dienvidiem, keralas - stāstīja par tēti, kurš esot bijis tik nepacietīgs, kad mācījis viņai braukt ar mašīnu - "es nekad neiemācīšos braukt ar mašīnu, man šķiet" - es visu ko citu arī izprasīju - ārkārtīgi patīk meitene, pavisam jauna vēl, bet uzlūkojot vien rodas sajūta, ka visu saprot
promejot uz spoguļa pamanīju līmlapiņas, uz kurām viņa sarakstījusi draugam veltītas mīļas muļķības, sazīmējusi sirsniņas - teicu viņai, ka es nekad tā neesmu darījusi - vienmēr esmu gribējusi, bet nav sanācis
saldētavā vēl atradās krikumiņi no mammas laikiem- beidzot to visu izlidinājām miskastē
nu, un tagad es meklēšu ledusskapi - man vajag kaut ko lētu un labu - ja vien es no tā kaut ko saprastu |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2026|07:43 am] |
te varēja būt citroncilvēka bilde, bet nav
es nekad viņu neatdotu
nekad un nevienam
citroncilvēks man vienmēr asociējas ar šo citātu no Atvudas "Oriksa un Kreiks"
"He doesn't know which is worse, a past he can't regain or a present that will destroy him if he looks at it too clearly. Then there's the future. Sheer vertigo."
...par ko arī viņam paldies |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2026|11:45 pm] |
kāpēc es pamodos, hvz
kārojas siltu pienu un kaņepju sviestu plānā kārtiņā pār baltmaizi
youtube viena meitene teica, ka biežāk vajag domāt par to, kas tas ir, nevis par to, kas tas nav. "if you're constantly thinking about what something isn't , you do end up wasting it for what it is cause you forget what it is".
pastkastītē atradās filmiņkadri no sērijas "ja mans tukšums būtu aizpildīts, tas būtu arī tavs tukšums"
izlēmu, ka iztiks mana tālo zemju madāma bez ledusskapja... viņa noteikti neaizver durvis un sabāž tur vēl siltu, varbūt pat karstu ēdienu.
vienkāršu "jā-ir" jau esmu nokavējusi, tagad tikai sarežģīts spīd, jo kaut kas manī vēl spirinās pretī domai, ka esmu paredzēta vienatnei. |
|
|