| a nice night to stand on overpasses.. |
[Dec. 25th, 2025|07:09 am] |
sapnī stāvēju uz tādas kā pārbrauktuves. lejā prom gāzās un šurpu traucās mašīnu straumes. izvilku no kabatas aizzīmogotu vēstuli. bija ļoti liels kārdinājums to atplēst, bet zināju, ka nedrīkstu.
ielīmēju savā piezīmju blociņā savu rītu - no folijas papīra izgriezu mēnestiņu. klāt pierakstīju "lay your ghosts to rest". patīk, kā sanāca. mēnestiņam ir deguns un mute, un actiņa, kas raud.
jūs visi vēl čučat, bet es dīdos, nevaru sagaidīt, kad mēs atsāksim dirsties. tas ir tik mīļi. es domāju, ka ziemassvētku vakarā visi paciešas un nesaka neko riebīgu viens otram, bet pirmajos ziemassvētkos jau drīkst. =)
biedējoši, cik ātri būs garām paskrējis decembris. |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2025|09:59 am] |
iedomājos par vasaru. kad viss ir mazliet vieglāk un gaisīgāk. iešļūcenes, krūzīte ar uzrakstu favourite, no kuras padzerties aukstu ūdeni, un es zinu visīsāko taciņu, kas aizved pie Tevis.
dāvana sev pašai. pārdevēja tajā mazajā vintage veikaliņā, kur bieži pabāžu degunu, ir būtne, kuras sejā mūždien vīd tāds kā ķirzakas smaids. ieliekot tos melni caurspīdīgā auduma maisiņā, viņa saka, ka nemaz nešauboties.
spāres = pārdzimšana. |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2025|01:45 pm] |
“Habseligkeiten”
— (noun, plural) Voted the most beautiful German word, the concept of Habseligkeiten is stunning yet, difficult to explain. Literally defined as belongings, Habseligkeiten are the small treasures and property, which define our happiness and sentiments. Although these possessions hold a dear place in our heart, they are useless to another person, such as a gold coin a child found during a treasure hunt in the woods. Overall, Habseligkeiten is characterized as beautiful personal belongings, which evolve from personal meanings: compassionate or sad attachments.
man ļoti maz tādu Habseligkeiten
lapiņa ar mammas ar roku pierakstītām rindiņām no kāda I. Ziedoņa dzejoļa
auduma maisiņš ar uzrakstu Latvijas Nacionālajam arhīvam 95
armēņu - krievu un ķīniešu - krievu val. vārdnīcas
no omītes šausmīgi sena maziņas šērlijas templas kartiņa, kurā viņa nokritusi ceļos un salikusi rokas, it kā skaitītu lūgšanu |
|
|