| |
[Nov. 27th, 2025|06:58 am] |
|
būtu jākļūst nopietnai, jo vecums tāds. bet es nopirku ūdenskrāsas veikalā "zīmulis un ota". es vienmēr pārlasos, kad eju tam veikalam garām. man vienmēr izlasās "zīmulis un otra". lai nu kā... tur nopirku arī blociņu. pocket size. patiešām brīnišķīgs blociņš, jo pacieš visus manus radošuma izspausmju izvirdumus. lapas tikai pavisam mazliet sačokurojas, bet man tas netraucē. lielākoties tajā blociņā rakstu, man kaut kādi vārdu savienojumi jānoraksta no sevis reizēm, reizēm patiešām tikai divi vai trīs vārdi kopā, bet kādā brīdī arī ieķēpāju kaut ko. tur domāju, kādas krāsas man patīk kopā, piemēram. piemēram, man patīk tirkīzzils un brūns, jo tāda ir reiz bijusi jūra un tās krasts kaut kur. vēl bieži pludinos ar gaiši violetu un tumši pelēko - to ceriņu dēļ, kas gar sētu. nu, tā. kaut kā. šorīt no blociņa uz mani skatās teikums "ja vien kaut kas tāds kā pārmērīga laimīguma sajūta ir iespējams, tad es tāda būtu bijusi ar Tevi". tad aizcērtu to ciet tik sparīgi, ka to patiešām var nosaukt par skaņu. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2025|08:45 pm] |
|
iesāku klausīties ingas spriņģes sarunu ar žaneti droni, jo tēma lika saausīties. es arī esmu izbesījusies. man darbs riebjas jau 10 gadus un privātās dzīves nav bijis nekad. bet neko konkrētu tajā nesaklausīju. mūsdienās laimīgi ir tikai muļķi. manuprāt. |
|
|