| |
[Nov. 18th, 2025|04:26 am] |
"to survive, you must tell stories."- umberto eco
atmiņām vienalga, vai tās nosaukšu par labām vai sliktām. tās ir un paliek tikai atmiņas. S. man vienmēr pārmeta, ka es neko neatceros no mūsu kopīgajiem ceļojumiem. vienu dienu pēkšņi atcerējos, kā sauca to pilsētu, kurā mēs ļoti sastrīdējāmies. Велико Търново. pēc tam mēs vairs vispār nekad nestrīdējāmies.
citu dienu iesāku skatīties "gone girl", bet es nekad neskatos filmas. tiku līdz izmeklētājas piefiksētajai neizslēgtā gludekļa ainai, tad kaut kāds sīkums iejaucās un vairs neatgriezos.
drīz arī šeit snigs. pelēku vilku ikdienām metot arvien tuvākus lokus dzīve šķitīs tik nāvīgi nopietna, ka varēšu tikai smieties, to uzlūkojot. |
|
|