| |
[Nov. 9th, 2025|06:21 am] |
brokastīs izmēģināju auzu pārslas uzvārīt ar klāt pierīvētu ābolu. kanēlis un pustējkarote medus ļoti piestāvēja. svētdiena un vienīgā brīvdiena, tas saucas. beidzot ir laiks māžoties. māžoties ir jauks vārds. es nezinu nevienu, kas tādu lietotu.
atcerējos, ka man somā no vakardienas pastkastītes izķeksēta vēstule. bija kārdinājums to atvērt uzreiz, bet nebija šķēres pa rokai, tāpēc atveru to tikai šorīt. bet tur iekšā!!! pilnīgs kosmoss. sīkumiņu krikumiņi - viss tik pārdomāti un saskaņoti - man tagad būs krietni jāpapūlas, lai revanšētos, kā pieklājas.
man ļoti patīk šis brīdis. āriņa it kā sakrīt ar iekšiņu. tagad īpaši dūmakainos rītos koki izskatās kā zvērējuši teikt tikai taisnību. es cenšos nedomāt par to, cik garlaikoti visi izskatās šajā ballītē, zini. nīkstu pagaidām vientuļnieku stūrītī ar savu alus bundžiņu. alus gan ir ļoti labs un mūzika arī, tāpēc var iztikt. |
|
|
| |
[Nov. 9th, 2025|05:30 pm] |
4 fakti par mani...
kad piedzimu, mammai pateica, ka nekad nav redzēts tik kluss bērniņš ar vēl mazāku, vēl sakniebtāku mutīti, bet tagad man šķiet, ka man ir liela mute, katrā ziņā nekad nav gribējies palielināt lūpas. ieradums nerunāt brīžos, kad būtu kaut kas jāpasaka, man joprojām saglabājies, bet šķiet, ka ir labāk, kā bija.
mans dvēseles spogulis uz šīs pasaules droši vien ir dzīvnieks, kuru latviski sauc par sliņķi, kaut gan es nedomāju, ka esmu ļoti slinka, vienkārši man vienmēr skatoties uz sliņķiem gribas raudāt, viņi šķiet tik bezpalīdzīgi, lēni un naivi...
es kādreiz daudz lasīju grāmatas, bet gadiem ejot ir sajūta, ka nevaru noticēt rakstītajam... vienkārši vairs neizdodas tā aizmirsties lasot... nepazūdu lasītajā kā kādreiz. reti atrodas kādā grāmata, kurai tas būtu pa spēkam, par ko pati ļoti pārdzīvoju, jo nākas meklēt visu lasāmo pašai. nu, no sērijas "mūsu ir maz, bet mēs esam".
bērnība bija mana laimīgā zeme, es ļoti slikti jutos 18 gadu vecumā, savukārt tagad mani iepriecina doma par vecumu, es zinu, ka gribēšu šķirstīt skaistas recepšu grāmatas ar daudzām bildēm, valkāt melnas drēbes kārtu kārtām un arī lielus, interesantus sudraba auskarus un brīnīties par šiem laikiem, kaut kā mēģināt noturēties uz brīnīšanās viļņa... |
|
|