| |
[Oct. 4th, 2025|06:18 pm] |
no rīta uz galda virtuvē atradās uzšķērsts granātābols un lapiņa ar uzrakstiem ķeburu valodā. neizskaidrojami man liekas gan viens, gan otrs.
parasta sestdiena. vienīgi rudens jau. ārā vēsāks, nekā biju domājusi.
biju uz bibliotēku. atdevu vienu grāmatu, paņēmu vietā citu.
turpceļā iedomājos, ka tad, ja šī būtu grāmata, šī nodaļa varētu saukties "sieviete ar Hokusai "Lielā Kanagavas viļņa" auduma maisiņu plecā". atpakaļceļā maisiņu iestūķēju somā, jo pēkšņi šķita, ka tas ir drausmīgi muļķīgs maisiņš.
noskatījos "Daudz laimes, jubilār!" ar Gundu Vaivodi. ļoti skaists cilvēks vienmēr šķitusi. nopriecājos uzzinot, ka viņa dziedājusi kamerkorī Tonika. kaut kas tāds, kas man ar viņu kopīgs.
bet tā vispār nolemju, ka man jāatgriežas pie LR3. |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2025|11:51 pm] |
|
Slikts sapnis bija. Pamodos. Reti tādi murgi rādās. Kaimiņiene aiz sienas klepo vienā laidā. Es Tevi dievinu. Atceros, kā pieturā stāvot Tev toreiz jautāju, vai redzi sapņus. Un Tu teici, ka tikai drusciņ. Un ar pirkstiem parādīji, cik drusciņ. Un es saķēru Tavus pirkstus smiedamās smieklīgi , man gribējās būt šim "drusciņ", un tagad vairs neatceros, kas bija tālāk. Nu iekāpām tramvajā. Laikam. |
|
|