| |
[Aug. 16th, 2025|06:34 am] |
"take your time,
take all the time you need,"
saka jūras mirdzēšana un sīksīku gliemežvāku drumslu noskrapstēšana zem manis.
ir karsta pēcpusdiena un man šķiet, ka nočaukstu kā Vecgada vakarā izlieta laimīte, kad beidzot esmu atrotījusi bikšu staras un iekāpusi pabradāties. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2025|12:52 pm] |
pamodos pie ieslēgtām gaismām. ārā bija vēl tumšs. es ceļos un veļos, un galvā man ir ievākusies Lana Del Rey ar savu "I just ride".
I just ride.
un vai tad tev arī dažkārt negribas vienkārši likt pašam sevi svētā mierā, es šorīt domās taisnojos Tavā priekšā.
tā ir Tava balss, kas tur klusi un pērkondārdveidīgi ducinās virs jumtiem, man šķiet.
man brokastīs ir kafija, tad divi nektarīni un tad sauja ar sāļajiem kliņģerīšiem (es izlasu no paciņas tos, kur ir visapkaisītākie ar sāli).
es domāju par to, ka vakar esmu tik priecīga, kad atpakaļceļā no jūras autobusā iekāpj tas pats H. Murakami līdzinieks un viņa dāma, kuri ir sēdējuši man pretī turpceļā, bet izkāpuši vienu pieturu iepriekš. man šķiet, tā ir zīme, viena no labākajām, ko pēdējā laikā esmu saņēmusi. |
|
|