| |
[Jun. 8th, 2025|08:03 am] |
|
nekur nebiju. es biju gulējusi pārāk maz stundu, tāpēc vakardiena norakstāma. nu, uz bibliotēku aizrāpoju, bet tas neskaitās, jo soļu savācās maz. palasīšos pessoa "nemiera grāmatu", jo reiz grāmatnīcā uzšķīrās skaists fragments. es precīzi neatceros, slinkums tagad meklēt un pārrakstīt, bet tajā bija par krūzīti, kas nokrīt un saplīst, bet vainojama tajā esot nevis istabenes neuzmanība, bet drīzāk krūzītes ornamenti, to temperaments. un krūzīte esot tikai izmantojusi istabeni kā kāds varbūt izmantotu ieroci. par šo fragmentu iedomājos vienmēr, kad pārslaukot putekļus pārbīdu un atrodu citu izkārtojumu savām dažām mīļlietiņām. vēl būtu gribējusi dot iespēju Lindgrēnas kara dienasgrāmatām, bet tās kāds jau bija no plaukta izķeksējis. Z. šorīt no savas Strenču iestādes atsūtījusi bildīti - uz adatām iesāktas zeķes (būs strīpainītes), blakus Bībele, viens mazs no pastaigas līdzpaņemts ziediņš. "es te esmu tik bieži, ka restotos logus vairs nepamanu," viņa raksta. esmu apņēmusies apciemot Z. šovasar. |
|
|