|
Sep. 5th, 2026|05:41 pm |
|
Ar I. sarunājām, ka vārīsim zupu pusdienām. Mani pie teikšanas nelaida. Kad iejaucos, ka man vajag atsevišķi katru vistas stilbiņu vispirms tekošā ūdenī noskalot, sadusmojās un aizsūtīja bekot. Tad bijām sēņot. Tepat vien pastaigājām uz Kuivižu pusi. Tad sāka līt, lija stipri, viss bija balts, es neredzēju, kur iet, jo brilles aizsvīda, bet silts tāds lietus, sēņu lietus tas, tad līdz vīlēm salijuši slapji atnācām mājās. Mani ietina segā, ielika rokās bļodiņu ar vistas zupu. Iepriekš gan bija jāapsola, ka pavadīšu pie I. verdzībā 21 gadu. Man ļoti gribējās ēst, tāpēc nācās vien apsolīt. |
|