|
Aug. 17th, 2026|10:29 pm |
zini, no rītiem es pēc kafijas joprojām steidzos ar tādu sajùsmu, it kā būtu pats Kjetil Krogstad iemiesojums.
savādi, jo man ir tāda laba sajūta, ka es visu daru pareizi. viss ir nepareizi, bet liekas, ka tā vajag.
I. teica, ka es esot bērns tik ļoti lielā mērā, ka uz mani neesot iespējams dusmoties.
man šķiet, ka esmu dzīvē par visu samaksājusi, pat trīskārši. varbūt tāpēc šī sajūta, ka nekas tāds manā dzīvē vairs nemainīsies ne lielos vilcienos, ne mazos tramvajos, ir tik ļoti priekšplānā nemitīgi.
vēl domāju, ka gribu gailenēs, bet bail satikt lāci. vienīgi labi, ka tad, ja satikšu, vairs nebūs jāuztraucas par ērcēm.
vispār viņas neatšķiru, līdzi tādām aktualitātēm nekad nesekoju, bet vienu dienu pēkšņi ieraudzīju, kādā kleitā tērpusies ir kailija dženere kaut kādās draudzenes kāzās vai kur nu tur. vienkārši sāku skatīties un sapratu, ka man patīk tāda kleita... noskaidroju pat, kas tā par kleitu. lūk. |
|