|
Aug. 9th, 2026|06:43 am |
aizvakar salacgrīvas bibliotēkā pie līdzi aiznesamajām, tāpat paņemamajām grāmatām bija nolikta Naksitrallīšu grāmata. uzreiz nepaņēmu, jo likās, ka to taču jāatstāj kādam bērnam. vakar izdomāju, ka pievākšu to, ja tā tur vēl būs. bija. tagad man jāpadomā, ko no mājām atvest un nolikt tajā plauktā paņemtās grāmatas tukšumiņā. liekas, ka Naksitrallīšu dēļ man jānoliek tur divas grāmatas, lai darījums būtu godīgs.
teicu I. , ka viņš ir drusciņ kā Ķērpjbārdis. viņš iebilda, ka viņam tak neesot bārdas. paskaidroju, ka tā drīzāk ir sajūta tāda, ka viņam ir bārda, kurā aug brūklenes, un uzreiz papildināju, ka vispār neskatītos virsū vīrietim, kuram nav bārdas, no kuras jebkurā diennakts laikā varu dabūt kādu ogu.
runājot par brūklenēm, apēdu Rūjienas šoko saldējumu ar brūkleņu vidiņu melnas vafeles konusiņā. ja biju tādu ēdusi, tad ļoti sen. labs bija. trekns, salds, bet ne šķebinoši salds, ar skābu pavērsienu. viss, kā pieklājas. 10/10.
(patīk un iedvesmo šī būtne ļoti: https://www.youtube.com/@marunich_anastasia/shorts) |
|