| Comments: |
te pilnīgi viss ir sapuvis un smird
kādreiz likās, ka esmu perfekcioniste, un ar to ļoti lepojos. nu, tikai tas, ka pašai tā grūti dažbrīd, jā. tagad man pohuj. izdaru, jo jādara. esmu kļuvusi par tādu pašu tanti ar maisiņu, kas brauc tramvajā un ar tukšu, neko neredzošu skatienu seko tam, kā mainās garāmslīdošās pilsētas kadri.
tētis prasa - kur tad ir tā vieta, kur ir labāk?
jebkur, es atbildu.
I. kā saucēja balss tuksnesī "eeeeei, pele, a mani arī tu atstātu te vienu?"
atstātu, es saku.
veci trūdi jauna maize
ir tāda korporantu dziesma
lūk, lūk, man omiņa vienmēr teica, lai stājos kādā korporācijā, jo tad uz ballēm tiktu
es pie šāda noskaņojuma uzvilku peldšortus, paņēmu guļammaisu un kredīteni, uzsēdos uz ričuka un aizbraucu līdz talsiem ... galva izvēdinājās
malacis, man vēl līdz atvaļinājumam drusciņa jāpaciešas, tad ņemšu piemēru, bet pagaidām tā ir, kā ir - nedod dievs trāpīties ceļā, kad esmu pūcīga - kā Tu te bieži raksti - "aizlūgsim" :D
kas vecu nekopj, pie jauna netiek veci trūdi, jauna maize, vecais rada jaunu
tā ir lībiešu dziesma, ko dziedāju simts gadus atpakaļ dziesmu svētkos - ar račevski kā diriģentu ... tur vēl bija tas pats lībiski, bet neatceros
man jau gan liekas, ka mūsdienās visi dzīvo, kā grib. man tikai atļaujas iebakstīt degunā, jo zin, ka klausos!!! kā dura. a paši kādi? smiekli nāk.
nu, labi, piedod. Tu neesi ne pie kā vainīgs. tieši otrādi - Tu man patīc. piem., ja man būtu pelmeņi!!!! :)
viss ok ;-) katram var būt tumšās dienas un lidošana uz slotas - viss tīri cilvēcīgi ;-)
tā jau domāju, ka Tu gan mani nepacienātu. labi, lidoju tālāk. | |