|
May. 3rd, 2026|06:03 am |
maijā, tajā, kas pirmais, man noteikti ir jāpagūst rīta agrums, kamēr kāds guļ. vēlāk kāds izskatās pēc smieklīgas kodes, kad saka svinīgu runu, ietērpies savā pelēkajā halātā, sākdams ar vārdiem "ja tu nebūtu man kaut tikai mazliet mīļa..." tad es kādam pilnā nopietnībā ticu. ārā sarodas barjeras, gaidāms kāds pasākums, varbūt skrējiens, kā mums šķiet. no jūras veļas balta migla, visi atnākošie, kas tajā ieiet, pazūd un vairs neatrodas, bet tādu atnācēju un pazudušo diemžēl ir pārāk maz, lai kaut ko tādu vispār ņemtu vērā.
maijā, tajā, kas otrais, Rēzeknē paēdu baraviku zupu. bija dievīga, garšoja pēc baraviku mērces, porcija bija liela, bet mana apetīte arī. kamēr kāds aizņemts ar savām lietām, iepazinos ar ļoti vecu kundzi vārdā Lūcija, ar kuru BIJA JĀRUNĀ SKAĻI, atrādīju viņai turpat vietējās humpalās nopirkto kleitu ( izvilku no maisiņa un pieliku sev klāt, lai aptuveni redz, kā izskatās), un viņa bija īsta lēdija, jo teica, ka tā ir skaista kleita. vispār lielākoties esmu viena. staigājos un blisinos uz visu šo ilgi sevī turēto ziedēšanu, kas beidzot atmudžinājusies, kļuvusi vienkārša. viss ir pastiepies pirkstgalos un tiecas pretī saulei. |
|