2 ābolu 2 pusītes

nekādi nevaru saņemties.. bumbulītis jau kopš janvāra vidus grib, lai viņam ierakstu pāris cd, bet tas vairāk ir iemesls, lai satiktos, nevis, ka viņam tos cd vajag.. nu lūk un es nekādi nevaru saņemties.. viņš man ir kļuvis tik vienaldzīgs, ka vnk negribas man ķēpāties ar to visu, bet bumbulītis kā spiež, tā spiež uz satikšanos.
pietam, piedāvāju viņam pie manis uz darbu atbraukt pēc tiem cd, bet viņš to negrib- grib uz kafejnīcu vai pie manis mājās, bet uz darbu neparko!
kolēģe kacināja, ka moš es baidos, ka kkādas jūtas neatmostas, bet tā nav. es tiešām vnk negribu sevi apgrūtināt, jo zinu, ka mums nebūs par ko runāt. pietam, man būs jādomā, ko teikt Pusei, kurš uzzināja par bumbulīša atgriešanos manā dzīvē.

stulbi sanāca- Pusei bija atvaļinājums, man brīvdiena un bumbulīts tieši piezvanījas, kad mēs ar Pusi mājās sēdējām. rezultātā Puse dzirdēja visu sarunu un man beigās bija viss jāizstāsta.

tāpat kā es uzzināju, ka viņš ar vienu kursabiedreni satikās, kura nepatēmu viņu aicināja uz "tēju", tāpat arī viņš uzzināja par bumbulīti.

mazais maita mani pamodināja vairāk kā 2h pirms mana mošanās laika, bet pats turpināja saldi čučēt- redz, esot aizmirsis nomainīt modinātāja laiku.. pats turpināja saldi šņākt, bet es vairs nespēju ne aci aizvērt- laikam vecums nāk, ka nevaru vairs pagulēt, ja pamodina.. nu var jau uzskatīt, ka biju izgulējusies, tāpēc vairs miegs nenāca, bet kāpēc tad tagad lūztu nost.. bet vēl 10,3h darbā jāsēž.. gatava nogalināt biju.

un vispār- zb, jau nedēļu nav bijis sekss, jo redz negribās viņam.. protams, ka negribās, pats ir 2 vai 3 (neatceros) reizes dabūjis orālo un seksu vairs nevajag- loģiski, man droši vien arī nevajadzētu.. nu labi, tagad bik samuldējos, jo man to vajag 1x dienā, bet viņam pāris reizes nedēļa, dažreiz pat 1x. nu nav mums nekādas seksuālās saderības, bet jāpiecieš vien ir.
trakākais, ka regulāri nosolos viņa neko nesniegt, ja pati nedabūšu pretī, bet nu nevaru- patīk man tā lieta un cauri. tikai vienmēr kā muļķe ceru, ka būs arī tālākās darbības, bet kkā viss beidzas ar vienu un to pašu- viņš beidz un es varu tālāk to darīt sapnī, jo realitātē nekas nenotiek.. besī vnk.

nu labi, gaudu stāsts šodien piebeigts, jācer, ka atlikusī nedēļas daļa būs veiksmīgāka.

nu tā- krietns laiciņš pagājis kopš sūdzēšanās.. krīzes periods pagājis, pavisam gan beidzās tikai kādā oktobrī, bet tas nenozīmē, ka nenotiek patstāvīga zāģēšana.

nu tad nolēmu atgriezties pie metodes- noklusēju, bet uzrakstu šeit.
visa nedēļās nogale bija "interesanta"- stradāju abas dienas, kas nozīmē, ka 13h prom no mājām un ierodos tikai pagulēt. visu cieņu Puse apsveica sieviešu dienā, jāatzīst, ka nebiju gaidījusi no viņa šādu rīcību. biju mājās ap pl.22:30, bet viņš ieradās ap kādiem 3-4naktī, mani tas neuztrauc, jo tika svinēta viņa mātes drauga dz.d. pirtī, bet tā kā es strādāju, tad nevarēju pievienoties.
7dienas rīts arī iesākās jauki- bik pārmijām dažus teikumus, sniedzu viņam orālo un atstāju laimīgi gulēt, kamēr devos uz darbu. bija runāts, ka viņš visticamāk iebrauks vakarpusē pie manis, jo plānoja apmeklēt mūsu krustmeitu.. rezultāts bija tāds, ka visu dienu un vakaru nebija ne ziņas no viņa. atbraucu mājās ap pl.22:30 un viņš joprojām nebija. pēc laiciņa atskanēja sms, ka viņš būšot un lai eju gulēt, bet paskaidrojumi nekādi nebija, kur ir, kad būs un ar ko. nu labi, devos pačučēt. nezinu cikos viņš ieradās ap pl.24-1-2. nerunāju ar viņu vispār. neparasīju kur bija, ar ko utt. šodien arī neprasīšu. vienalga.
punktu pielika tas, ka mājās viss ir izēsts, bet mans "dārgais" vīrietis, kuram bija 2 brīvdienas pilnīgi neko nav iegādājies. tas nekas, ka 5dien jau viss tika iegādāts, bet šodien nav ne maizes, ne virsū smērējamā, ne naudas par ko pirkt, jo ķip šodien man ir algas diena, bet ieskaita parasti tikai pēcpusdienā, bet Puse nav ne santīma nolicis, lai gan zina, ka visu izrija..
kkāds dīvains vads uzradies plauktā, nez, kur tas ir rauts.

nu ko tagad jādodas uz VID beidzot iesniegt gada deklarācija, tad uz skolu šo to uzzināt par praksi un studiju darbu.. labi, ka benzīns bākā vēl bik ir un oranžā lampiņa vēl nemirgo. pa ceļam jāiebrauc pie Puses darbā, jo viņš nav paņēmis grāmatu, kas šodien bibliotekā jānodod. gribēju pret ērcēm sapotēties, bet naudas nav.. būs atkal jāatliek.

šodien "punkts"

man kkā likās, ka tas tikai pēdējā laikā uznācis, bet paskatījos ierakstu, ka jau 9.maijā jutos dīvaini.. kkādas stīgas tika aizskartas jau tad, bet tagad ir galīgi traki.. kopš bumbulītis aizbrauca uz mēnesi nav pagājusi diena, kad neesmu par viņu domājusi.. jūtos iemīlējusies.. arī taureņi jau parādījušies vēderā- pirms nedēļa vēl bija simpātijas, bet tagad jau kkas iekšā sāk drebēt domājot par viņu! nolādēts!!! man ir tik ļoti bail, ka kko salaidīšu grīstē, ka sāpināšu Pusi, ka sagraušu mūsu attiecības.. Puse nepavisam nav to pelnījis.. esmu tāda maita..

Puse pat iedomāties nevar, kas man iekšā darās, kādus sūdus savās smadzenēs vāru, par ko domāju, par ko sapņoju..

vai tas nozīmē, ka mūsu attiecībām ir pienācis gals?
vai tagad būs sāpīgā šķiršanās?
vai esmu galīgi prātu izkūkojusi?

varbūt es vnk esmu sevi uzkurinājusi un nekas no tā, ko jūtu nav patiesība? es vnk gribēju krāsas savā dzīvē un dabūju?!?

man ir tik ļoti bail!!! bail ir visīstākais nosaukums manām šā brīža emocijām..

kolēģe arī ir pamanījusi, ka gaisā kkas virmo un kad apvaicājos no kuras puses, tad viņa atvildēja- gan no Tavas, gan viņa ik pa laikam kkas uzvirmo.. arī viņa zvans, kad jau bija uz kuģa un brauca prom par to liecināja.. mēs runājām tikmēr, kamēr beidzās zona un neko nevarēja saklausīt.. un nr. viņš bija dabūjis no kolēģes, speciāli zvanījis viņai, lai tā starp citu papļāpājot uzzinātu manu mob.

man gribas kliegt no sajūsmas un raudāt no bailēm..

un es nekas nebiju domājusi, ka manī var būt tik divējādas sajūtas.. nekad nevarēju iedomāties, ka varētu pieļaut reālu domu par krāpšanu un nespēt sajēgt, ko iesākt ar sevi!

savu pirmo mīlesību es varēju pamest, lai gan vēl mīlēju, bet attiecības bija iznīcinošas, bet Pusi tā vnk nevaru pasūtīt- tas ir kas vairāk par tikai attiecībām, kkas nopietnāks, patiesāks, es viņu mīlu.. lai gan, protams, var apšaubīt, vai tā tiešām ir mīlestība, ja spēju domāt par citu, par gultu kopā ar citu, par smiekliem un būšanu kopā ar citu?

varbūt, kas pēc 3ned. bumbulītis atgriezīsies, es jutīšos citādāk un viss izrādīsies citādāk..

es tiešām ceru, ka patreiz ir vnk prāta aptumsums!!!

bļaģ, es pavisam nopietni ilgojos pēc senās kvēles un iekvēles objekta.. es viņu gribu un Puse ir tikai Puse, ar Pusi es jūtos kā ar draugu, kā cilvēku, kuru cienu, kurš ir līdzās, ar kuru guļu, bet tas man nesagādā baudu.. es šodien nu tik ļoti sailgojos pēc iekvēles objekta.. tāda sajūta, ja viņu šodien satiktu uz ielas, tad mestos virsū.. iespējams bik padomātu par Pusi, bet šķiet nolemtu, kas neriskē, tas nevinnē..
un man likās, ka kaķu laiks ir cauri!
es joprojām viņu iekāroju, es par viņu iedomājos un zinu, ka viņš arī.. pēc pēdējās vēstules iekš draugiem viņš ir licies mierā, bet sajūtu, ka kkas briest un man nešķiet, ka kkas labs.. debesis samācas, būs pērkona negaiss.. toties pēc negaisa parasti ir tik skaists laiciņš, gaiss tik tīrss un svaigs! man bail..
man bail pateikt pilnīgi nopietni un skaļi- viss ir beidzies.. esmu to sev atzinusi, esmu atzinusi, ka Puse nav mans īstais cilvēks, bet arī zinu, ka attiecības ir balstītas uz cieņu, ka mīlestība tik un tā pagaist ar laiku.. zinu, ka ar šo cilvēku varu novecot, bet iekāres persona ir tikai vienam mirklim domāta... bet vai ir vērts visu jaunību laist vējā, domājot par vecumdienām? es nesaprotu, ko liktenis ir man lēmis, ko tas mēģina pateikt ar šo 3 gadu attiecību krīzes tuvošanos..
pietam, iekārei iespējams ir uzradusies draudzene un viņš nemaz ar mani neielaistos vairāk.. nezinu, jo bail piedāvāt un pārliecināties..
manas domas man liekas netīras.

mamma saka, lai esmu prātīga.. lai nepielaižu viņas jaunības kļūdas, bet to viņa saka ar savu pieredzi.. viņa tik un tā ir atkal kopā ar vīrieti, ko jaunībā pasūtīja.. ar vīrieti, kas viņu visu mūžu mīlēja.. ar vīrieti, kas ir kopija Pusei. mamma saka, lai neesmu viņas atspulgs, jo bērni parasti pieļauj tās pašas kļūdas, ko vecāki! un es nesaprotu, ko saka mana sirds, ko prāts.. kam klausīt???

zināju, ka tā būs.. savā īstajā personībā ierakstīju šo to, ko nevajadzēja, bet zem atslēdziņas, lai Pusei nav pieejas un viņš neredz, ko rakstu.. viss bija kārtībā, līdz brīdim, kad vakar izskrēju uz brīdi no darba, atstāju klabu ieslēgtu un manējais izlēma ierasties nebrīdinot.. kolēģe neko ļaunu nedomādama ielaida un atnākot, skatos, šis sēž pie datora, ciba vaļā un ģīmis galīgi šķībs.. nodomāju, nu viss, cauri, ieberzos!!! bet neko šis tiko bija ieradies un nepaspēja palasīties to, ko nevajag.. vairs tajā žurnālā neko tādu nerakstīšu, citādi galīgi čau būs..
un vispār nejūtos te kkā labi, kā mājās.. esmu pieradusi, ka esmu tur, ar to niku un tā pesona ar saviem draugiem.. šeit kkā neko negribas rakstīt un čīkstē.. gribas tur visu gāzt laukā un būt atklātai.. velns parāvis, kādēļ pirms 3 gadiem viņš uzoda, kur cibojos?!?!? lai gan moš nekas nebūtu sācies, ja viņš to nebūtu izdarījis..
visām lietām ir savi + un -

pavasaris vai kā..? nu nez, labāk būtu ja tas, kura dēļ bik sirsniņa sāk trīcēt būtu Puse, nevis darba kolēģis.. bet.. hmm, viņš ir tik forš, jautrs, atraisīts, atvērts, smaidīgs, vienmēr kko smieklīgu pasaka.. žēl, ka iznāk ar viņu strādāt tikai pāris reizes nedēļā.. ja iznāk 3-4x, tad jau svētlaime ;) bet kopumā tas nav nekas labs.. pa šiem 2,6gadiem neesmu skatījusies uz nevienu citu, ja neskaita bijušos mīļotos, kas uzradušies manā ceļā- bet tur tikai skatīšanās bijusi un Puse šajā jautājumā arī nav nekāds zelta gabaliņš..
šis kolēģis pat nav nekāds plejbojs, nav nekāds seksīgais, garmatainais frīks, kādi man patīk- vienkāršs lauku puisis, ar patīkamu ārieni un izturēšanās veidu..
man šīs jaunās sajūtas nepatīk, nu galīgi, galīgi nejēdzīgas šīs sajūtas..
runā jau, ka tas neesot nekas slikts, ja netiek pārkāptas robežas, jo pavasarī vajagot iemīlēties!!!
es ceru, ka man tikai simpatizē!!!

Problēma tāda, ka piesienos, tik daudz piesienos, ka jau zb gan man, gan viņam..
bija tāda saruna, ka likās- cauri, neebūsim kopā, bet palikām..
sabruka pasaulīte, kad likās- nu nekas nevar mūs šķirt..
dzirdēt vārdus- vajag šķirties no Puses ir nopietni un triecieniski, jo to parasti teicu tikai es..
bik grūta saruna bija.
vienā brīdī tiešām likās, ka jāšķiras, tas tik reāli bija. pat nevaru apgalvot, ka man negribējās- radās vēlme pamēģināt, kā būs, ko darīšu, kas notiks, ja nedzīvosim kopā.. bet pieradums laikam nospēlēja savu!
nespēju saprast, vai vērts kko glābt un dzīvot tā kā tagad vai tomēr visu izbeigt.. baidos no tā, ka nožēlošu izniekoto laiku, ja viņš nākotnē aizies, tad es palikšu bešā un nespēšu saprast- kāda velna pēc paliku ar viņu, kurš tagad ir prom. nu nez, nekad jau neko nevar zināt, bet tik pat labi varam nodzīvot līdz mūža galam un veci, sirmi, krunkaini pastaigāties pa vīnes ieliņām, dzerot vīnes kafiju un mēģinot sagremot vīnes strūdeli.
jūtos kā salaulāta, bet girbētos justies brīva ar saistībām!
neticu, ka ar citu justos labāk- no sākuma varbūt jā, bet pēc 3gadiem???

beidzot dabūju vibratoru ;)
nu jau kļūstu apmierinātāka.. ;)
viņa māte mani joprojām tracina..
bet Pusi tomēr mīlu!
aizvainojums paliek.
diemžēl..

Puse apgalvoja, ka nejutīšu, ja viņš šodien pāris stundas pastrādas- savā atvaļinājumā.. bet zinies, jūtu gan!!! nejau man viņu vajag, bet viņa portatīvo, jo uz manas smukās, baltās apllītes nemāku vēl rakstīt, bet man pēc 2h jādodas ārpus mājas ar milzīgu špikeru kaudzi kabatā, kas, protams, man nav.. viņam bija jābūt jau pirms 1,5h, bet vēl nav ieradies, jo kārtējo reizi strādā ilgāk kā solīts- aizmirsu, ka viņa teiktajam laikam vienmēr jāpieskaita 2h klāt.. bļaģ- un šoreiz man ir tiesības lamāties, jo ja neuzrakstu parādu, tad 6dien mutisko eksi nevaru kārtot.. vnk nepielaidīs, cūcība.

laiks iet ātri- īpaši, ja nemāk to plānot.
jau 3diena, kas nozīmē, ka vēl 3 grūti brīži skolā šonedēļ jāiztur, vēl 1 reize darbs un Pusei atvaļinājuma 1. daļa ir beigusies- vēl dažas dienas un atkal strādās..
aizdomājos, vai spēsim saglabāt viens otrā spēju saprasties arī tad, kad nesaprotamies? vai spēsim iziet cauri visiem uguņiem un pastaigāties kā sirms, krunkains pāris pa vecrīgas ielām, 7dienas rītā malkojot kafiju kādā no kafejnīcām?
dažbrīd esmu pārliecināta, ka tas ir iespējams, bet lielāko ties rodas bažas, jo neticās, ka cilvēks var pavadīt visu mūžu ar vienu cilvēku, pietam, ja tas ir bijis pirmais. šajā gadījumā, es esmu Puses pirmā, iztrakojies viņš nav un kkad jau tas trakums uznāks.. būtu labi, ja uznāktu mums abiem vienlaicīgi- mēs iztrakotos viens ar otru, ar citiem vai kkā tā, bet beigās tik un tā atgriestos pie mums, jo nekas labāks nav.
jācer tikai, ka mums vienlacīgi neuznāks besis par visu un tādā brīdī nešķirsimies. ka vismaz kāds no mums būs spējīgs pieklauvēt pie otra jūtām, prāta, sirds un atgādināt, kas mums ir un ko nedrīkstam pazaudēt.

bāc, šis paņem atvaļinājumu, bet pat vakarā pēc darba nevar mani pamasēt- sēž pie sava tizlā likuma uz zubrr.. taisa.
pēc tam 1h pa gultu ņemas kko urd, bet pamasēt nevar. bāc! vismaz to prieku būtu man iedevis

Tā gribējās man saules lēkta
Bet kas tad muļķim tādu dos
Un sirdī palika man rēta
Tā gribējās man saules
/Pērkons/

toties vismaz manu smuko, balto applīti nopirka, tagad būs pašai savs. netu arī šodien pieslēgs- varēšu kaifot uz balkona, ar tabaciņu un kafijas krūzi- vēl tikai foršais automāts jānopērk, lai putiņas varu meistarot.

viņš tomēr ņems atvaļinājumu uz nedēļu tagad, aprīlī, nevis 2 ned. jūlijā vienlaicīgi ar mani. tomēr izvēlējās sevi, ne mūs.
nu o.k. moš bik atpūtīsies, lai jau tiek. varēs kursa darbu uzrakstīt.
pat nezinu, ko par viņu teikt.
nav ne labi, ne slikti, ne nekādi.
garlaicīgi.
runāt varam, sekss nu tā, izklaides nekādas.
varbūt tam nav jēgas.

Iespējams, savstarpējās attiecībās, tāpat kā kokteiļos, zināma loma jāatvēl ledum.
/Omeega/

moš, mums vnk ir par daudz karstuma un par maz ledus?

tādēļ arī sāku domāt par atsevišķdzīvošanu..

moš, mēs saprastu, kas ir kas.

moš tuvāki kļūtu.

reizēm neierubos, kāpēc tas viss.
kāda jēga, ja 5x ned. viņš atvelkas mājās pārguris no darba un paziņo, ka ir noguris, neko negrib, tikai gulēt.
bet 2x ned., kad ir brīvdienas, viņš tik un tā aiziet gulēt ātrāk par mani un pat muguru nepamasē.
visnejēdzīgākais man liekas tas, ka atvelkos no darba pl.23, bet Pusei ir bijusi brīvdiena, un arī tad nekas nenotiek. savukārt, ja mums abiem ir brīvdienas, tad tomēr uz kko var cerēt, ja es pacenšos.

bet visvairāk mani tracina, ka viņš saka- tulīt nāku gultā, bet ierodas krietni vēlāk. vai es tikai izdarīšu to un to, bet kad iebilstu, ka tad es atkal neko nedabūšu, viņš svēti solās, ka tā nebūs. protams, kad viņš ielien gultā, tad uzreiz aizmieg.

vakar izteicu domu, ka ir bezjēdzīgi būt kopā. mēs būtu labi draugi, jo saprotamies lieliski, bet kā mīļākie nekam nederam. precīzāk, dzīvojam kā draugi, jo seksu ir grūti izspiest.
moš, vnk vajag dzīvot kopā, laist ar citiem- vienā gultā varam turpināt gulēt, lai kopība nepazūd ;) lai gan dīvāns arī ir.

bezceris, ko tad iesākt, ka man vīriešu hormoni vairāk un seksu tādēš arī gribas vairāk..

kad man būs 22. es nepīpēšu, iedzeršu tikai labu vīnu (kaut arī tagad alko nelietoju), es ēdīšu veselīgi (vienīgi par colu nevaru apsolīt), es ieturēšu veselīgu sportisko formu, es būšu pozitīvi noskaņota, es nestresošu.. vienvārdsakot, es domāšu par to, lai turpmākie ~2 gadi paiet saticībā, pozitīvismā, veselīgumā un lai man pirmdzimtais ir tieši dēls.
un es gribu, lai viņa raksturs ir manējais, bet izskats 1/2 mans un 1/2 Puses (protams, labākais no mums).

bet pagaidām atlikušos 8mēn. es izklaidēšos uz pilnu klapi un ceru, ka neielidosim ātrāk..

nu vienīgi es nevaru saprast, ko iesākt ar to buldogu- gribēju, lai suns ir tikai mans un tikai tad bērnu, bet man ir ļoti egoistisks kaķis, kurš citu lopu man neatļaus turēt.

skatījāmies pavisam debīlu filmu- nu galīgi debīlu, pat nosaukumu neatceros. žanrs bija erotiskā komēdija- kur tur komēdija, nesapratu. erotika bija tāda, ka aiz garlaicības sākām mīlēties ;)
bet kopumā forša diena.
nopirkām krēslus virtuvei- tos, kurus vēlējos es, nevis viņš, pēc tam, protams, tika atzīts, ka lieliski izskatās.. arī tos iemēģinājām mīlējoties. kopumā labi pavadīts laiks.
4x sekss
2x ēdām
1x pa veikaliem
daudz runāts.

vairāk tādu dienu!

Šovakar bijām uz izrādi Intim. Man ļoti patika, Pusei nevisai. Atzinu, ka izrāde man lika paskatīties uz savu varbūtējo nākotni.. Kkas tuvs tajā likās. Traki, ka jau tagad, pēc 2 1/2 gadiem man rodas doma, ka nākotnē varētu krāpt.. Nav kkā loģiski- mīlu un gribu būt kopā līdz nāvei, bet tajā pašā laikā pieļauju, ka varētu krāpt.. Protams, negribu iedomāties, ka arī viņš to varētu darīt ar citu. Bāc, tā izrāde likās tik tuva. Tik tiešām kā es- galvā sex, sex, sex un vēlme pēc izjūtām. Esmu egoiste, gribētu gulēt ar citu, ari vairākiem un Pusi, svingeru klubs būtu tieši laikā, bet Puse gan nedrīkstētu ar citām ņemties- tikai skatīties, pietam, vēlams uz mani. Egoiste! Traka egoiste un privātīpašniece!

paldies "Pusīte".. Bļaģ! Nesagaidīji pieturā, atvilkies mājās vēlāk, pietam, ar mazdu! Kas nozīmē, ka rīt brauksi pie mammītes.. Maita tomēr panāca, ka dēliņš svētkos atbrauks. Es nebūšu, neceri.. Sēdēšu uz balkona, pīpēšu tabaciņu, dzeršu colu un rakstīšu kursa darbu.. Ejiet dirst B/famīlija! Atdodiet man 2500Ls parādu vai vismaz 1000Ls, lai varu kko savai mammai atdot! Lai tik pamēģina Puses māte spert soli manā dzīvoklī, bez manas atļaujas. Izlidos gan viņa, gan "ideālais" dēliņš vienā momentā..
Šādos brīžos es nesaprotu, kādēļ bojāju savus nervus ar to visu?
Vai tad tiešām tik ļoti mīlu? Man jau liekas, ka nē..

visa fiška ir laikā.. mums ir par maz laika.. protams, mēs kasītos, bet daudz mazāk, jo atpūtušies cilvēki ir laimīgāki :) vienīgi sekss tik un tā būtu par maz- viņš vnk ir mazāk tendēts uz šo lietu.. arī ar viņa māti situācija nemainītos.. bet viņš būtu atpūties un spētu darīt vairāk, biežāk un gribošāk nekā tas ir tagad. protams, tas atkal bija par mīlēšanos, kas ir diezgan sāpīgs punkts mūsu attiecībās.. par kvalitāti, ilgumu un spējām nemaz nerunāšu- pagaidām nē.
īstenībā man Puses ir žēl, viņš tiešām daudz strādā, daudz mācās un es vēl pa vidu- tiešām kā izspiests citrons.. Puse man te ieminējās, ka grib iet prom no darba un kādu laiku nestrādāt, bet tas nozīmētu, ka viņš būtu uz mana kakla, ka mums nāktos pārvākties pie mammas un izīrēt dzīvoklīti vai viņš dzīvotu pie savas mātes un es mājās, bet tad droši vien mēs ilgi kopā nebūtu.
lai gan atzīšos, ka būtu interesanti padzīvot vienai, patusēties un baudīt visu, ko sniedz "vecmeitas dzīvi", bet viņš dzīvotu pie mātes. viņa māte gan skalotu smadzenes un sarežģītu vēl vairāk mūsu attiecības.
redzēs, gribu vasaru, kad būs vairāk brīva laika..