2 ābolu 2 pusītes

zināju, ka tā būs.. savā īstajā personībā ierakstīju šo to, ko nevajadzēja, bet zem atslēdziņas, lai Pusei nav pieejas un viņš neredz, ko rakstu.. viss bija kārtībā, līdz brīdim, kad vakar izskrēju uz brīdi no darba, atstāju klabu ieslēgtu un manējais izlēma ierasties nebrīdinot.. kolēģe neko ļaunu nedomādama ielaida un atnākot, skatos, šis sēž pie datora, ciba vaļā un ģīmis galīgi šķībs.. nodomāju, nu viss, cauri, ieberzos!!! bet neko šis tiko bija ieradies un nepaspēja palasīties to, ko nevajag.. vairs tajā žurnālā neko tādu nerakstīšu, citādi galīgi čau būs..
un vispār nejūtos te kkā labi, kā mājās.. esmu pieradusi, ka esmu tur, ar to niku un tā pesona ar saviem draugiem.. šeit kkā neko negribas rakstīt un čīkstē.. gribas tur visu gāzt laukā un būt atklātai.. velns parāvis, kādēļ pirms 3 gadiem viņš uzoda, kur cibojos?!?!? lai gan moš nekas nebūtu sācies, ja viņš to nebūtu izdarījis..
visām lietām ir savi + un -