|
|
|
March 14th, 2024
09:26 am - Citādi stāsti
Pagājušajā gadā izlasīju gleznotājas Ērikas Romanes grāmatu "Mēs abi" (2002). Par Leo Svempu, par mākslu, par dzīvi. Fantastiski interesanta laikmeta liecība (20. gs. 40.–50. gadi), nemaz nerunājot par personālijām, kuras studējot iepazinu kā pasniedzējus. Savā ziņā man tas bija 2023. gada lielākais pārsteigums (lasot brīnījos, kā gan savulaik varēju nepamanīt grāmatas iznākšanu, bet tad atcerējos, kādā vāveres ritenī dzīvoju gadsimta sākumā, daudz kas paslīdējis garām).
Sens "Dienas" raksts ir vienīgais nopietnais grāmatas apskats (linkā pie autora norādes ir kļūda, šī ir cita Ieva Puķe) Viņa balles kurpes (Diena, 15.02.2003.)
Augstskolu profesori, kas rod inspirāciju studentēs, dzīvē un literatūrā nav oriģināla tēma. Arī Ērika ir pieminējusi gan Induļa Zariņa jauniņo draudzeni Guntu, gan Ugas Skulmes pēdējo mīlestību Kaivu. Šīs meitenes neziedojās tik akli kā Ērika. Nesagaidot attiecību piepildījumu tradicionālā izpratnē, viņas atrada to citur. Bet Ērika Romane arī nekad nav bijusi Svempa mīļākā tradicionālā izpratnē. Tad jau precīzāk teikt: viņa mīļākā bija māksla. Viss tika pakļauts tikai tai.
Arī grāmatas izdošanu Ērika Romane finansēja pati, tas ir poligrāfiski izšķērdīgs izdevums, auduma iesējums cietos vākos, ar supervāku un ielīmētām Leo Svempa gleznu reprodukcijām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
