Valsts vīzijas, plānus un programmas varam saražot visģeniālākās, toties jebkura stratēģija (vai ideoloģija) tiks smagi izkropļota brīdī, kad tā sadursies ar Latvijā valdošo vērtību sistēmu. Šī vērtību sistēma noteic, ka jebkurā situācijā vispirms jāmeklē pašlabuma potenciāls sev un savējiem. Katrs to dara pēc savas izpratnes un iespējām; valsts vadītāji iedarbina likumus un shēmas, kuras viņiem nodrošina miljonāra statusu, kultūras cilvēki konkursos lobē savu draugu projektus, neskatoties uz to, ka projekts neatbilst konkursa noteikumiem, ierēdņi savās darbavietās iekārto radus un maksimāli daudz padoto, lai tikai nebūtu jāstrādā pašiem. Nemainot vērtību sistēmu, jebkurš plāns, jebkurš ekonomisks modelis, jebkura reforma un jebkura politika (liberāla, sociāla, nacionāla, konservatīva, pragmatiska) tiks izkropļota un piemērota savējo vajadzībām. Nemainot vērtību sistēmu, jebkurš plāns, jebkurš ekonomisks modelis, jebkura reforma un jebkura politika (liberāla, sociāla, nacionāla, konservatīva, pragmatiska) tiks izkropļota un piemērota savējo vajadzībām. Tādējādi nevienā nozarē kompetence, atbilstība vīzijai, reālās spējas un izcilība nav galvenie faktori, kuri nosaka, vai cilvēks un viņa darbs tiks novērtēts vai ne (izņēmums varētu būt klasiskās mūzikas joma, kur muldēšanas un izlikšanās iespējas ir ierobežotas, un vai tā ir tikai nejaušība, ka tieši šajā nozarē Latvijai ir vislielākie starptautiskie panākumi?). Latvija nevarēs būt plaukstoša valsts visiem tās iedzīvotājiem, kamēr netiks iznīdēta šī savējo sistēma, kura ir saindējusi visu Latvijas telpu, kamēr latvietim pirmajā vietā nebūs lojalitāte pret principu, pret likumu, pret vispārējo labumu, nevis tikai pret savējiem un savu pašlabumu. Vita Matīsa, Diena, 12.03.2009