|
|
|
January 31st, 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) porcupine | 08:00 am - Aizlasījos
No Aspazijas vēstules Lidijai Zariņai-Lācei, 1928. gada 5. augustā:
Un šejienes dzīve, ko lai saka, tā ir nejēdzīga. Grūti dot pareizu ainu, jo no laikrakstiem to nekad nevar zināt, katram tur tikai savs mērķis un politika, uz ko publika bīda, tikai patiesība tā nav. lekš kā tad pastāv mūsu modernība? Traka uzdzīve un greznība! Lielas dāmas pastellē tikai no Parīzes drēbes un greznumus, un tas iet simttūkstošos. Vīri — vai nu tie ir bankas direktori, vai dažādi lieli ierēdņi — zog un krāpj bez gala, viena panama aiz otras nāk kā ikdienišķa parādība. Nav gandrīz vai nevienas iestādes, kur netiek zagts. Sazog un aizlaižas, un, ja arī ieliek cietumā, tad neilgi, bet nauda drošībā. Namus noraksta uz sievas vai cita vārda. Pašas valsts bankas direktoru Švēdi gan iebāza, tas bij pie soc. dem. valdības, bet tagad jau esot ārā. Lieliem zagļiem mazi sodiņi, bet maziem lieli. Vīriem jau arī jāzog, lai sievām gādātu lielas tualetes, ar to jau arī viņas atvainojas. Bet pa lielākai daļai jau bez sievas jāuztur blakus sievas. Un tad nu nāk rauts pēc rauta, balle pēc balles. Uz katru vajag citādu tualeti un dārgu, citādi Tu neesi moderns. Modernība ar ir, ka tagad visi laulātie šķiras un visi veči prec gluži jaunas vai ari tāpat dzīvo ar jaunām.
Drusku retāk, bet notiek, ka vecas sievas meklē jaunus vīriešus, bet tie tad ir tādi mazi ierēdnīši vai šādi tādi mazāki gariņi. Redzi, tā pie mums ir liela modernība. Un sievietes, kuras ļoti daudz ir kā ierēdnes, tās atkal taisās klāt lielākiem ierēdņiem un pārdodas par tualetēm un labākām vietām. Un pucēties bez sava gala, uz to viss iziet. Katrs, kas neiet ballēs, kas negreznojas, kas nesēd mūžīgi kopā visādos izrīkojumos, tas ir nemoderns. Ir jau ļoti daudz pie mums ari privātu, daudzkārtīgu miljonāru ar daudziem namiem, tiem nevajag zagt, bet tie visi ir bagāti tikuši pa tiem smagajiem reakcijas gadiem pēc 1905. līdz karam, kad revolucionāri tika izkauti, un melnie tad dibināja visādas bankas un būvēja namus. Bet mūsu Bābelei var pienākt drīz gals, jo kara mākoņi Eiropā savelkas arvien tumšāki. Aspazija (Kopoti raksti, 2.sējums, 661. lpp.,1986) © gramatas.lndb.lv
Bet vispār gāju pārlasīt "Zaudētās tiesības" un rakstus un runas par sieviešu emancipācijas jautājumu. Ja reiz mums te raiņaspazijas gads.
...laika gaita un rezignācija ir divas žēlsirdīgas māsas, kuras ar maigām rokām dziedina katru dziļi ievainotu. (Aspazija: Atbilde protestējošām bernietēm, kopoti raksti 5. Sējums, 471.lpp.)
|
Reply
|
|