kāda skumja skumja un skaista bandītu filma, kuras sākumā džeks pārlaiž nakti zem dzelzceļa apķerot suni, soundtrekā neskan neviena dziesma, vien kaut kur blakus visu laiku runā radio, un visi visu laiku no gaišzaļām pudelītēm dzer kokakolu. un kas pats galvenais - tur ir brīnumainā aktrise šellija divāla, tā pati, kas šainingā, tā ar lielajām, skumjajām acīm. nebūtu viņas, nebūtu filmas, nebūtu skaistu cilvēku pasaulē. viņa pelnījusi lielo bildi. un kāds noslēgums. kaut mīļotais miris un ir nelietis, tomēr bērniņš, kuru viņa gaida, cerams, būs zēns un tikai tāpēc, lai nenosauktu viņu tēva vārdā. tāda filma, ka jāraud nevis tās laikā, bet kādu brītiņu pēc tam.