šeit it kā nebija gluži tā kā tajā pašā warhola triloģijā, kur aktieri tēlo paši sevi, bet tomēr nebija arī tā, ka dialogi iežmiegti kā skrūvspīlēs un to jau var just, kad aktieris ir brīvs, un tas atbrīvo arī skatītāju.