pie viņas es apraudājos. viņa runāja vienkārši, bet no pilnas sirds un pa īstam.

tur paldies dievam ir vienkārši cilvēki un viņi grib beidzot izteikties, un kā nu māk, tā izsakās. un tas ir pareizi. tādi nu mēs esam. un man, bļe, piedirst. tik nenormāli riebjas un gribas aizstāvēt tai pašā laikā arī. šitādi vājprāti uz mani iedarbojas spēcīgāk nekā dziesmu svētki.