mums ar klasesbiedreni arī kaut kad mazajās klasēs vajadzēja lellēm kažoku laikam. atceros tikai, ka viņas mātei koridorā karājās kažoks un bija doma tur no apakšējās malas gabaliņu izgriezt - kažoks garš, mēs tikai mazliet, no aizmugures, nepamanīs gan jau. viss tālākais no atmiņas pagaisis, laikam jau kaut kas atturēja tomēr. bet bailes pēc tam bija gan ne pa jokam (ja nu mēs tā tiešām būtu izdarījušas, ja nu pamanītu, ko tad?)
un kur nu vēl visi tie stāsti par samainītām un atdāvinātām drēbēm, par ko mātes pēc tam savā starpā skaidrojās. ai, vispār baigi daudz ko no bērnības tagad atcerējos, lielie taču tiešām nerubīja fišku :)